Ko e-privātums nozīmē uzņēmumiem?

Apkalpošana

e-Privātums, t.i., Eiropas Komisijas regula par privātās dzīves ievērošanu un personas datu aizsardzību elektroniskajos sakaros, ir paredzēta, lai regulētu datu apstrādes principus internetā. Ir vērts pārbaudīt, kādus jaunus pienākumus šie noteikumi uzliek uzņēmējiem.

Jautājums, uz kuru jāattiecas iepriekš minētajā regulā, ir datu aizsardzība, savukārt e-privātumam jābūt detalizētam un papildinošam GDPR noteikumam, kas rada zināmas bažas uzņēmumu vadītājiem.

Apjukums tiešsaistes nozarēs

Regulas galīgais teksts tiks apspriests ES Padomes un Eiropas Parlamenta sarunās, taču pats projekts rada neizpratni. Tas jo īpaši attiecas uz nozarēm, kas intensīvi darbojas internetā. Regulas darbības joma attiecas uz elektronisko sakaru saturu, ko pārraida, izmantojot publiski pieejamus pakalpojumus un tīklus, un ar šo saziņu saistītos metadatus (t.i., informāciju par sakaru vietu, laiku un saņēmēju).

Protams, tiek pieņemts, ka jebkāda iejaukšanās, tostarp noklausīšanās, uzraudzība un datu apstrāde, ko veic jebkurš cits, izņemot galalietotāju, būs aizliegta, izņemot gadījumus, kad to atļauj regula.

Šāds pieņēmums nozīmē, ka uzņēmējiem, kuri sniedz ar elektronisko saziņu saistītus pakalpojumus, būs nepieciešams nodrošināt savienojumus, lai nodrošinātu visu šādā veidā iegūto datu konfidencialitāti. Tas nozīmē stingrāku drošības pasākumu ieviešanu, kas var izrādīties dārgi, un šīs izmaksas izjutīs tiešsaistes nozares.

Tāpat, visticamāk, e-Privātums ietekmēs reklāmas nozares uzņēmumus, kuru darbībai ar datiem, kas iegūti no tīkla, tiks noteikti būtiski ierobežojumi. Tas galvenokārt attiecas uz izmaiņām sīkdatņu politikā un interneta pakalpojumu sniedzēju informēšanas veidā, ka viņu tīmekļa vietnes izmanto šādus failus. Lai mēģinātu rādīt personalizētas reklāmas, būs nepieciešama piekrišana.

Pastiprināta aizsardzība pret nevēlamiem ziņojumiem

Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem ir aizliegts nosūtīt nevēlamu komerciālu informāciju norādītajam saņēmējam, kas ir fiziska persona, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši e-pastu.

Elektroniskie saziņas līdzekļi ir - tehniskie risinājumi, tai skaitā IKT ierīces un programmatūras rīki, kas sadarbojas ar tiem, kas nodrošina individuālu saziņu no attāluma, izmantojot datu pārraidi starp IKT sistēmām, īpaši e-pastu. Nevēlamu ziņojumu sūtīšana ir negodīgas konkurences darbība (Likuma par elektronisko pakalpojumu sniegšanu 10. pants).

Tāpat saskaņā ar Polijā spēkā esošo Telekomunikāciju likumu ir aizliegts izmantot telekomunikāciju galaiekārtas un automātiskās izsaukšanas sistēmas tiešā mārketinga nolūkos, ja vien abonents vai galalietotājs tam nav iepriekš devis piekrišanu (Telekomunikāciju likuma 172. pants) . E-privātuma regula ievieš un pastiprina aizliegumu sūtīt nevēlamas elektroniskās ziņas pa jebkuriem saziņas kanāliem: e-pastu, SMS un principā arī pa tālruni, ja lietotājs tam nav devis piekrišanu.

Aizsargāta privātuma zona

Mūsdienās gandrīz katra vietne, ko atveram, sveic lietotāju ar informāciju, ka vietne izmanto sīkdatnes. Tas ir saistīts ar pienākumu informēt lietotāju par mērķi, kādam tie tiek izmantoti. Kas mainīsies līdz ar ierosināto e-privātuma regulu?

Galalietotājam vajadzētu būt reālai izvēlei, vai pieņemt sīkfailus vai līdzīgus identifikatorus, kas varētu ietekmēt viņa privātumu. Tādēļ ir priekšlikums, saskaņā ar kuru lietotāja piekrišana vairs nebūs nepieciešama tādu sīkdatņu uzstādīšanai, kas neietekmē lietotāja privātumu, piemēram, kuru mērķis ir atcerēties viņa izvēlētās vietnes valodu.

Šodien informācija par sīkdatnēm tiek nosūtīta uz lapu, kuru lietotājs vēlas ielādēt, tāpēc bieži vien viņš bez vilcināšanās pieņem šos failus, lai gan patiesībā neapzinās, ko tikko ir pieņēmis. Jaunajos noteikumos paredzētās izmaiņas pārceļ pienākumu saņemt piekrišanu pastāvīgo sīkdatņu glabāšanai no vietņu īpašniekiem uz tīmekļa pārlūkprogrammu nodrošinātājiem.

Sankcijas par e-privātuma principu neievērošanu

Par E-privātuma regulas pārkāpumiem var uzlikt administratīvos sodus līdz EUR 10 000 000 un uzņēmumam līdz 2% no tā iepriekšējā finanšu gada kopējā gada apgrozījuma pasaulē, un lielākais no šiem:

  1. jebkuras juridiskas vai fiziskas personas, kas apstrādā elektronisko sakaru datus, pienākumi,

  2. programmatūras piegādātāja pienākumi, kas nodrošina elektroniskos sakarus,

  3. publiski pieejamu uzziņu sniedzēju pienākumi,

  4. jebkuras juridiskas vai fiziskas personas, kas izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus, pienākumus.

Atbilstoši e-privātuma saturam ir atstāta dalībvalstu rīcības brīvība pieņemt noteikumus, kas nosaka citas sankcijas par regulas pārkāpumiem, jo ​​īpaši par pārkāpumiem, par kuriem netiek piemērots administratīvais sods.

Dalībvalstu pienākums ir arī veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.

Juridiskais pamats

  • Eiropas Parlamenta un Padomes regula par privātās dzīves ievērošanu un personas datu aizsardzību elektroniskajos sakaros un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Regula par privātumu un elektronisko komunikāciju) Dokuments 52017PC0010.

  • 1993. gada 16. aprīļa akts par negodīgas konkurences apkarošanu, Journal of Laws 2020, 1913, t.i.

  • 2002. gada 18. jūlija Likums par elektronisko pakalpojumu sniegšanu, Tiesību žurnāls 2020.344, t.i.

  • 2004. gada 16. jūlija Telekomunikāciju likums, Tiesību žurnāls 2019.2460, t.i.

Materiālu sagatavojusi "Tak Prawnik" komanda.

Zīmola "Tak Prawnik" īpašnieks ir BZ Group Sp. z o.o.