Kāds ir veselības un drošības noteikumu un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanas risks?

Apkalpošana

Katrā uzņēmumā jāievēro Darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumi. Tos ieviešot, likumdevējs ņēma vērā nepieciešamību īstenot projektus, kuru mērķis ir aizsargāt dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi pret apdraudējumiem, piemēram, nelaimes gadījumu darbā vai ugunsgrēku. Kādas sekas var radīt gan darba devējiem, gan darbiniekiem, ja tiek pārkāpti darba drošības un ugunsdrošības noteikumi? Pārbaudīsim!

Kādi pienākumi izriet no ugunsdrošības noteikumiem?

Saskaņā ar Art. 3 1991. gada 24. augusta Ugunsdrošības likuma (Likumdrošības Vēstnesis Nr. 81, 351. punkts, turpmāk tekstā: ugunsdrošība), fiziskai personai, juridiskai personai, organizācijai vai institūcijai, kas izmanto vidi, ēku, objektu vai teritoriju, ir pienākums lai tās aizsargātu pret ugunsgrēku vai citiem vietējiem apdraudējumiem.

Iepriekš minētā likuma 4. pants uzliek ēkas, būvobjekta vai zemes īpašniekam šādus pienākumus, kas ir daļa no ugunsdrošības nodrošināšanas:

  • ievērot ugunsdrošības tehniskās, būvniecības, uzstādīšanas un tehnoloģiskās prasības;

  • aprīko ēku, būvi vai objektu ar nepieciešamajām ugunsdzēsības ierīcēm un ugunsdzēšamajiem aparātiem;

  • nodrošina ugunsdzēsības ierīču un ugunsdzēšamo aparātu apkopi un remontu tādā veidā, kas garantē to efektīvu un drošu darbību;

  • nodrošināt cilvēkus ēkā, būvobjektā vai telpās, drošību un evakuācijas iespēju;

  • sagatavot ēku, būvobjektu vai teritoriju glābšanas operācijai;

  • iepazīstināt darbiniekus ar ugunsdrošības noteikumiem;

  • nosaka kārtību, kas jāievēro ugunsgrēka, dabas katastrofas vai citu lokālu apdraudējumu gadījumā.

Kurš ir atbildīgs?

Īpašnieks ne vienmēr būs atbildīgs par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

Saskaņā ar Art. 4 sek. 1 un uoppoż 1a. atbildību par ugunsdrošības pienākumu izpildi atbilstoši pienākumiem un uzdevumiem, kas uzticēti saistībā ar ēku, būvi vai zemi, pilnībā vai daļēji uzņemas to pārvaldnieks vai lietotājs, pamatojoties uz noslēgto civillikumu. līgums par pārvaldību vai izmantošanu. Gadījumā, ja šāds līgums nav noslēgts, atbildība par saistību izpildi ugunsdrošības jomā gulstas uz personu, kurai faktiski pieder ēka, būvobjekts vai platība.

Augstākās administratīvās tiesas 2009. gada 16. novembra spriedums (lietas atsauces numurs II OSK 1785/08)
PARēka, būvobjekts vai zeme faktiski piederošā subjekta atbildību var teikt, ja ēkai, būvobjektam vai zemei ​​nav pārvaldnieka vai lietotāja, jo nav noslēgts civiltiesisks līgums par pārvaldīšanas vai lietošanas nodibināšanu. Ja šāds līgums ir noslēgts, atbildība gulstas uz pārvaldnieku vai lietotāju.

No minētā izriet, ka uzņēmējam, kas ir ēkas īpašnieks, būtu jānoslēdz atbilstošs līgums, kurā puses skaidri noteiks, kura no tām ir atbildīga par ēkas ugunsdrošību.

1. piemērs.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ABC ir biroja ēkas īpašnieks, kas paredzēts telpu nomai. Uzņēmums noslēdza līgumu par valdes izveidi ar uzņēmumu Zarzadca Sp. z o. o.

Saskaņā ar Art. 4 sek. 1a, atbildību par saistību izpildi ugunsdrošības jomā, saskaņā ar pienākumiem un uzdevumiem, kas uzticēti saistībā ar ēku, pārņem to pārvaldnieku.

2. piemērs.

Darba devējs īrēja no ABC Sp. z o. o. ēkas daļa. Ēku apsaimnieko uzņēmums Zarzadca Sp. z o. o

Darba devējs nav atbildīgs par ugunsdrošības pienākumu izpildi. Par ugunsdrošību ir atbildīgs ēkas pārvaldnieks, kura pienākums ir izstrādāt un nodrošināt darba devējam ugunsdrošības instrukciju. Savukārt darba devējam būtu jāsaņem no namu pārvaldnieka ugunsdrošības instrukcija un jāiepazīstina ar to savi darbinieki, jo atbilstoši Art. 2071 Darba kodeksa 1. pantu, tai ir pienākums jo īpaši sniegt darbiniekiem informāciju par uzvedības noteikumiem ugunsgrēka vai citu draudu gadījumā, kuru dēļ nepieciešama evakuācija.

Jāuzsver, ka subjekti, kas minēti Art. 4 sek. 1.a apspriestā akta (pārvaldnieks, lietotājs, persona, kurai ēka faktiski pieder), atbildību par ugunsaizsardzības pienākumu izpildi var uzlikt tikai tādā apmērā, kas minēts Art. 4 sek. 1 (Augstākās administratīvās tiesas 2015. gada 23. aprīļa spriedums, lietas izziņas numurs II OSK 2302/13).

Vai jaunu ugunsdrošības prasību ieviešana ietekmē esošās ēkas?

Augstākā administratīvā tiesa 2013. gada 20. marta spriedumā (lietas atsauces numurs II OSK 2253/11) norādīja, ka 1991. gada 24. augusta akts par ugunsaizsardzību (t.i., 2009. gada Tiesību žurnāla Nr. 178, pozīcija1380, ar grozījumiem) un iekšlietu un administrācijas ministra 2010. gada 7. jūnija noteikumus par ēku, citu būvju un teritoriju ugunsdrošību (Likumdrošības Vēstnesis Nr. 109, 719. poz.) varēja piemērot arī ēkai, kas tā celta pirms minētā regulējuma un minētā akta spēkā stāšanās. Ugunsdrošības likums nereglamentē tā piemērošanu ēkām, kas uzceltas pirms likuma stāšanās spēkā. Tāpēc būtu jāpiemēro jaunā likuma tiešās iedarbības princips. Līdzīgi ir ar regulas noteikumiem.

Tiesas ieskatā, jauno ugunsdrošības prasību piemērošana ēkām, kas uzceltas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, nepārkāpj ne lex retro non agit aizliegumu, ne arī 2010. gada 12. jūlija pantā paustos principus. Polijas konstitūcijas 5.

To skaidroja arī AT būves pastāvēšana, kas celta saskaņā ar "veco" likumu, bet joprojām pastāv un tiek izmantota saskaņā ar "jauno" likumu, ir nepārtraukts notikums, situācija, kas turpinās arī pēc likuma stāšanās spēkā. no jaunā likuma. Jāņem vērā arī svarīgās sabiedrības intereses ieviest jaunus, efektīvākus ugunsdrošības pasākumus cilvēku veselības un dzīvības aizsardzībai. Likumdevējam ir jāspēj pielāgot esošo ēku ugunsdrošība jauniem, efektīviem ugunsdrošības pasākumiem (2012. gada 31. augusta spriedums, lietas ats.nr. II OSK 843/11).

Kas apdraud darbinieku par veselības un drošības noteikumu un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu?

Pamatojoties uz pantu. 108. Darba kodeksa 1974. gada 26. jūnija likuma 1. un 2. § par darba ņēmēja veselības un drošības noteikumu un ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem darba devējs var piemērot:

  • aizrādījums;

  • rājiena sods;

  • finansiāls sods.

Vai veselības un drošības noteikumu un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana ir noziegums?

Uzvedību, kas ir veselības un drošības noteikumu vai ugunsdrošības noteikumu pārkāpums, var uzskatīt arī par noziedzīgu nodarījumu vai pat noziegumu.

Mākslā. 1971. gada 20. maija likuma Sīko pārkāpumu kodeksa 82. panta 1. punkts, pārkāpums, kas sastāv no darbību veikšanas, kas var izraisīt ugunsgrēku, tā izplatīšanos, traucēt glābšanas vai evakuācijas darbus, par ko komisija ir sodāma ar sodu. arests, naudas sods vai rājiens.

82.a pants. § 1 kw tāds pats sods par ugunsdrošības noteikumos un Valsts ugunsdzēsības dienesta noteikto pienākumu nepildīšanu ugunsgrēka gadījumā:

  • nekavējoties paziņot cilvēkiem bīstamajā zonā un avārijas izziņošanas centram vai ugunsdrošības vienībai vai policijai;

  • pakļaujas glābšanas darbu atbildīgās personas rīkojumam;

  • nepieciešamās palīdzības sniegšana par glābšanas operāciju atbildīgajai personai pēc tās pieprasījuma.

Sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz 10 gadiem ir sodāms saskaņā ar 1. panta 1. punktu. 163. § 1 Kriminālkodeksa 1997. gada 6. jūnija likums, noziegums, kas saistīts ar notikuma izraisīšanu, kas apdraud daudzu cilvēku dzīvību vai veselību vai īpašumu lielos apmēros, jo īpaši ugunsgrēka veidā.

Mākslā. Kriminālkodeksa 220. panta 1. punkts paredz par darba drošību un veselību atbildīgās personas kriminālatbildību par no tā izrietošā pienākuma nepildīšanu un tādējādi pakļaujot darbinieku tūlītējam dzīvības zaudēšanas vai nopietna veselības kaitējuma riskam. Par šīs darbības izdarīšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem.

Valsts darba inspekcijas kontrole – kādas sekas tā var dot?

Valsts darba inspekcija ir institūcija, kas izveidota, lai uzraudzītu un kontrolētu darba tiesību, īpaši darba drošības un veselības aizsardzības noteikumu un principu ievērošanu. Darba inspektori ir tiesīgi bez iepriekšēja brīdinājuma un jebkurā diennakts laikā veikt darba tiesību normu, it īpaši arodveselības un drošības, ievērošanas kontroli.

Pamatojoties uz pantu. 11 2007. gada 13. aprīļa Likumā par Valsts darba inspekciju (Likumdrošības Vēstnesis Nr. 89, 589. punkts), darba aizsardzības noteikumu un principu pārkāpuma gadījumā darba inspektors pieņem lēmumus:

  1. uzdodot noteiktajā termiņā novērst konstatētos trūkumus;

  2. rīkojumu par darba vai darbības apturēšanu, ja pārkāpums rada tiešus draudus darbinieku vai citu personu, kas veic šos darbus vai veic uzņēmējdarbību, dzīvībai vai veselībai; darbinieku vai citu personu, kas pieņemtas darbā, pārkāpjot spēkā esošos noteikumus, nosūtīšanu uz citu darbu aizliegta, kaitīga vai bīstama darba gadījumā, vai darbiniekus vai citas personas, kas pieņemtas strādāt bīstamu darbu, ja šiem darbiniekiem vai personām nav atbilstošas kvalifikācija; rīkojumi šajos jautājumos ir nekavējoties izpildāmi;

  3. lai apturētu mašīnu un iekārtu darbību situācijā, kad to darbība rada tiešus draudus cilvēka dzīvībai vai veselībai; rīkojumi šajos jautājumos ir nekavējoties izpildāmi;

  4. aizliedzot veikt darbu vai darbību vietās, kur darba apstākļu stāvoklis rada tiešus draudus cilvēka dzīvībai vai veselībai; rīkojumi šajos jautājumos ir nekavējoties izpildāmi;

  5. rīkojumu, ja tiek konstatēts, ka veselība un drošība darbā rada draudus darbinieku vai fizisko personu, kas veic darbu uz cita pamata, nevis darba tiesiskajām attiecībām, tostarp pašnodarbināto personu, dzīvībai vai veselībai, izbeigt konkrētu uzņēmējdarbības vai darbības veids;

  6. uzdodot noteiktā termiņā noteikt negadījuma apstākļus un cēloņus;

  7. darba vides kaitīgo un traucējošo faktoru pārbaužu un mērījumu veikšanas pasūtīšana šo pārbaužu un mērījumu režīma, metožu, veida vai biežuma pārkāpuma gadījumā vai nepieciešamības apliecināt, ka darbs tiek veikts īpašos apstākļos;

  8. notikuma norādīšana vai rīkojuma izdošana, ja tiek konstatēti pārkāpumi, kas nav minēti 1.-7.punktos, par to novēršanu, kā arī seku uzņemšanās pret vainīgajiem.

Darba inspektora lēmumus pieņem rakstveidā vai ierakstā būvniecības žurnālā. Ja lēmums ir kļuvis galīgs, par tā izpildi jāinformē Valsts darba inspekcijas kompetentā iestāde lēmumā norādītajos termiņos.