Vai debitoru parādu norakstīšana var būt nodokļu izmaksas?

Pakalpojums

Pusēm nodibinot sadarbību ar citu uzņēmēju, rodas preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas pienākums un maksāšanas pienākums.Diemžēl šī prasība ne vienmēr tiek regulēta, kā rezultātā kreditors nereti nolemj to dzēst. Vai debitoru parādu norakstīšana var būt nodokļu izmaksas?

Kas ir debitoru parādu norakstīšana?

Parādu atvieglojumi patiesībā ir parādu atvieglojumi. Šī struktūra ir regulēta Civilkodeksā (KC).

Saskaņā ar Art. 508 KC saistības izbeidzas, kad kreditors atbrīvo parādnieku no parāda un parādnieks pieņem atbrīvojumu. Līdz ar to kreditors atsakās no piedziņas, bet parādniekam ir jāpieņem atteikšanās.

1. piemērs.

Uzņēmējs darbuzņēmējam piegādāja preces, par kurām gadu nesaņēma samaksu. Viņš nolēma dzēst parādu parādniekam. Šim nolūkam nepietiek ar kreditora deklarāciju par atbrīvošanu no parāda. Parādniekam vēl ir jāpieņem šī norakstīšana. Visbiežāk tas tiek darīts, noslēdzot savstarpēju vienošanos. Lai atbrīvotu parādnieku no parāda, nepietiek ar vienpusēju paziņojumu - nepieciešama parādnieka piekrišana parāda norakstīšanai.

Debitoru parādu norakstīšana - vai tos var atzīt par nodokļa atskaitāmām izmaksām?

Izskatot jautājumu no kreditora puses, pirmkārt, ir jānorāda Regulas Nr. 23 sek. 1 IIN likuma 41. punkts. Šis noteikums nosaka, ka likumdevējs par nodokļa atskaitāmām izmaksām neatzīst dzēstos debitoru parādus, izņemot debitoru parādus vai to daļas, kuras iepriekš, ievērojot Art. 14 ir iegrāmatoti kā debitoru parādi - līdz summai, kas iegrāmatota kā debitoru parāds. Līdz ar to, ja parāds iepriekš ir uzrādīts kā ienākumi no nelauksaimnieciskās darbības, tad dzēšanas rezultātā tā vērtību var atzīt par nodokļa atskaitāmajām izmaksām.

2. piemērs.

Nodokļu maksātājs sniedza pakalpojumu darbuzņēmējam, kuru viņš novērtēja PLN 2000 neto vērtībā. Nodokļu maksātājs šo summu atzina nodokļu grāmatvedībā kā maksājamos ieņēmumus. Nodokļu maksātājs nevarēja piedzīt parādnieka debitoru parādus, tāpēc nolēma parādu norakstīt. Šādā gadījumā nodokļu maksātājs nodokļu izmaksās var iekļaut dzēstā debitoru parāda vērtību, t.i., PLN 2000, tā dzēšanas brīdī.

3. piemērs.

Nodokļu maksātājs sniedza pakalpojumu darbuzņēmējam, kuru viņš novērtēja PLN 3000 neto vērtībā. Taču nodokļu maksātājs šo summu neuzrādīja kā nodokļu ieņēmumus. Nodokļu maksātājs nevarēja piedzīt parādnieka debitoru parādus, tāpēc nolēma parādu norakstīt. Šādā situācijā izpirktā debitoru parāda vērtība nevar būt nodokļa atskaitāma izmaksas. Izpirktais debitoru parāds ir nodokļu izdevumi tikai tad, ja tas iepriekš ir uzskaitīts kā debitoru parāds.

Regulas Nr. 23 sek. No 2018. gada 1. janvāra spēkā esošā IIN likuma 1 41. punkts tieši norāda, ka nodokļa atskaitāmajās izmaksās var iekļaut tikai to dzēstā parāda daļu, kas iepriekš uzrādīta kā debitoru parāds. Šāds noteikumu saturs ir kliedēt visas šaubas un skaidri norādīt, ka izmaksās var iekļaut dzēsto debitoru neto summā, nevis bruto. Iepriekšējos gados šis jautājums radīja daudzus strīdus un šaubas par interpretāciju. Nodokļu atskaitāmajās izmaksās var iekļaut dzēstā debitoru parāda vērtību neto summā – bez PVN vērtības.

Ir arī vērts atzīmēt, ka iepriekš minētais noteikums neattiecas uz kredītprasībām. Kā Art. 23 sek. IIN likuma 1 40. punktu, dzēstie kredīti nav uzskatāmi par nodokļa atskaitāmām izmaksām, ja to dzēšana nav saistīta ar restrukturizācijas vai bankrota procedūru. Izdzēstais aizdevuma parāds nav nodokļu izdevumi, pat ja tas iepriekš tika uzskaitīts kā debitoru parāds. Tikai ar restrukturizācijas vai bankrota procedūru saistīta dzēšana dod tiesības šādu dzēšanu iekļaut kreditora nodokļu atskaitāmajās izmaksās.

Kā parāda dzēšana izskatās no parādnieka viedokļa?

Analizējot šo jautājumu, ir vērts atsaukties arī uz no parādiem atbrīvotā parādnieka situāciju. Saskaņā ar Art. 14 sek. IIN likuma 2. punkta 6. apakšpunktu, ienākumi no nelauksaimnieciskās darbības tiek uzskatīti par dzēsto vai noilguma saistību vērtību, ievērojot 2008. gada 1. janvāra 2007. gada 1. janvāra 2007. gada 21. decembra Regulas (EK) Nr. 14 sek. 3. panta 6. punktu, ieskaitot aizdevumus (aizdevumus), izņemot atdotos aizdevumus no Darba fonda. Minētais izņēmums no Art. 14 sek. 3. 6. punkts iepriekšminētajā pants attiecas uz atdotām saistībām, tostarp atdotiem aizdevumiem (kredītiem), kuru dzēšana ir saistīta ar restrukturizācijas vai bankrota procedūru.

Minētais nozīmē, ka nodokļu maksātājam, kura parāds ir dzēsts, ir pienākums uzrādīt nodokļu ienākumus kreditora dzēstā parāda vērtības apmērā.

4. piemērs.

Nodokļu maksātājam bija nesamaksāta summa viņa darbuzņēmējam PLN 1500 apmērā. Kreditors nolēma šo prasījumu norakstīt, kam nodokļu maksātājs piekrita. Rezultātā parādniekam būtu jāatzīst nodokļu ienākumi PLN 1500 apmērā.

Nodokļu ienākumi rodas, kad parādnieks pieņem atbrīvošanu no parāda. 2016. gada 12. jūlija individuālajā nolēmumā (Nr.IPPB1 / 4511-527 / 16-2 / ES) Nodokļu palātas direktors Varšavā piekrita nodokļu maksātāja nostājai, kurā teikts, ka tajā pašā laikā saskaņā ar Art. 14 sek. IIN likuma 2. punkta 6. apakšpunktu, ienākumi no saimnieciskās darbības ir arī dzēsto vai noilguma saistību vērtība, ievērojot Art. 14 sek. 3. panta 6. punktu, ieskaitot aizdevumus (aizdevumus), izņemot atdotos aizdevumus no Darba fonda. Jāpiebilst, ka jēdziens "piedotās saistības" IIN likumā nav definēts un tādēļ ir interpretējams, jo īpaši ņemot vērā lingvistiskās un sistēmiskās interpretācijas noteikumu piemērošanas rezultātus. Saskaņā ar vispārpieņemto izpratni "izpirkt" nozīmē "pilnībā vai daļēji atteikties no dažu debitoru parādu piedziņas" (saskaņā ar PWN poļu valodas vārdnīcu www.sjp.pwn.pl).

Attiecīgi, tā kā:

  • saskaņā ar IIN likumu nodokļu ieņēmumi jāsaprot kā galīga, pastāvīga un neatgriežama aktīvu iemaksa, un tajā pašā laikā

  • o nosacītās izpirkšanas galīgās juridiskās sekas rodas tikai tad, kad iestājas konkrēts, iepriekš saskaņots nosacījums,

Pēc Pieteikuma iesniedzējas domām, pienākums atzīt Papildu ienākumus no Pirmās daļas dzēšanas IIN vajadzībām var rasties tikai tad, kad minētā dzēšana ir galīga.