Darbība dzīvoklī - enerģijas izmaksu uzskaite

Pakalpojums

Uzsākot savu biznesu, daudzi uzņēmēji nolemj to izvietot savā dzīvoklī.Šajā gadījumā viņi vadās ne tikai pēc ērtībām, bet arī pēc iespējas ietaupīt, jo maksas par telpu nomu nav no tām mazākajām. Uzņēmējdarbības vadīšana savās mājās ietver enerģijas, interneta u.c. izmantošanu arī biznesa vajadzībām. Parasti nodokļu maksātājs tos var iekļaut nodokļu izmaksās, jo tie atbilst pamatprasībām, lai izdevumus atzītu par nodokļu izmaksām, kas noteiktas 1. pantā. 22 sek. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 1. Tās radušās, lai gūtu ienākumus vai saglabātu vai nodrošinātu ienākumu avotu, taču tās netika iekļautas nodokļu neatskaitāmo izmaksu katalogā (tā sauktajā NKUP).

Aktivitātes dzīvoklī - atsevišķs skaitītājs

Situācijā, kad nodokļu maksātājs nolemj savā dzīvoklī vai mājā uzstādīt papildu skaitītāju enerģijas patēriņa mērīšanai darbībai paredzētajās telpās, lieta ir vienkārša. Tad rēķins ir pilnībā atskaitāms no nodokļa – neto summā aktīvajiem PVN maksātājiem, bruto summā personām, kuras gūst labumu no PVN atbrīvojuma.

Aitas PVN var papildus atskaitīt PVN no enerģijas piegādātāja izrakstītā rēķina. Tajā jāietver nepieciešamie entītijas dati (ieskaitot NIP).

Svarīgs!

Nodokļu maksātājs var atskaitīt PVN no pirkuma rēķina, ciktāl preces un pakalpojumi tiek izmantoti ar nodokli apliekamu darbību veikšanai.

Aktivitāte dzīvoklī - nav atsevišķa skaitītāja

Praksē var izrādīties, ka nav iespējams uzstādīt papildu elektrības skaitītāju. Kā tad rīkoties tālāk? Tā kā tas izriet no nodokļu iestāžu nostājas, tad jāizmanto aplēses metode. Sakarā ar to, ka elektrība noteikti netiek 100% izmantota uzņēmējdarbības vajadzībām, nodokļu maksātājam ir pienākums atbilstoši sadalīt izmaksas privātajās un korporatīvajās.

Pirmā un visbiežāk izmantotā sadalīšanas forma ir proporcija, t.i., uzņēmējdarbībai izmantotās platības attiecība pret dzīvokļa vai mājas kopējo platību. Šāda veida risinājumu izmantošana iespējama situācijā, kad darbībai tiks atvēlēta konkrēta telpa ar konkrētiem izmēra parametriem. Šādu nostāju apstiprināja Bidgoščas Nodokļu palātas direktors 2012. gada 7. marta individuālajā nolēmumā, atsauces Nr. ITPB1 / 415-1175 / 11 / WM, kurā norādīts: “(...) Gadījumā, ja dzīvoklī tiek izmantota viena istaba nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbībā, neapšaubāmi pastāv cēloņsakarība starp izdevumiem, kas saistīti ar telpas izmantošanu (ekspluatācija, piemēram, īre, komunālie maksājumi). ) (...) un veikto darbību (. ..). Tādēļ šie izdevumi principā var būt ar nodokli atskaitāmas izmaksas par šo darbību.

Līdz ar to, nosakot izdevumus par vienas istabas ekspluatāciju mājoklī, kas var tikt iekļauti nodokļa atskaitāmajās izmaksās par šajā telpā veikto saimniecisko darbību, ir jānosaka, kāda šo izdevumu summa attiecas uz dzīvokļa daļu. mājoklis, kas attiecināms uz uzņēmējdarbību.

Ja mājokļa daļa tiek izmantota saimnieciskajai darbībai, tādā apmērā - ar tās ekspluatāciju saistītie izdevumi var būt (...) ar lauksaimniecību nesaistītas saimnieciskās darbības nodokļa atskaitāmās izmaksas.

Svarīgs!

Ja kāda dzīvokļa daļa (piemēram, virtuve) tiek izmantota korporatīvajiem un saimnieciskajiem mērķiem, tad nav iespējams iekļaut patērētās elektroenerģijas izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz proporciju. (Katovices Nodokļu palātas direktora 2012. gada 25. jūnija interpretācija, atsauces numurs IBPBI / 1 / 415-379 / 12 / ZK).

Būtiski, ka bez proporcijas nodokļu iestādes atļauj izmantot arī citas aprēķina metodes, piemēram, pamatojoties uz datiem par saimnieciskajā darbībā izmantoto elektroiekārtu standarta jaudas patēriņu. Šo pieeju Poznaņas Nodokļu palātas direktors apstiprināja 2011. gada 4. novembra individuālajā nolēmumā Nr. ILPB1 / 415-968 / 11-3 / AG.