Rēķini PDF formātā bez droša elektroniskā paraksta

Pakalpojums

INDIVIDUĀLĀ INTERPRETĀCIJA IPPP3-443-787 / 10-2 / JF no 2.11.2010. Varšavas Nodokļu palātas direktors

Pamatojoties uz pantu. 1997. gada 29. augusta likuma 14.b 1. un 6. pants — Nodokļu rīkojums (2005. gada Likumu žurnāla konsolidētais teksts, Nr. 8, 60. punkts, ar grozījumiem) un Finanšu ministra 20. jūnija regulas 7. pants. 2007 par pilnvarojumu izdot nodokļu tiesību interpretācijas (Juridiskais Vēstnesis 2007, Nr. 112, poz. 770, ar grozījumiem) Nodokļu palātas direktors Varšavā, rīkojoties finanšu ministra uzdevumā, norāda, ka Sabiedrības nostāja , uzrādīts 2010.gada 11.augustā iesniegtajā iesniegumā (saņemšanas datums 2010.gada 13.augustā), par nodokļu likuma par pievienotās vērtības nodokli rakstveida interpretāciju rēķinu izrakstīšanas, nosūtīšanas un saņemšanas e-pastā ietvaros PDF formāts bez droša elektroniskā paraksta marķēšanas - ir nepareizs.

PAMATOJUMS

2010. gada 13. augustā iepriekš minētais pieteikums par nodokļu likuma rakstveida interpretāciju atsevišķā gadījumā par preču un pakalpojumu nodokli rēķinu izrakstīšanas jomā, to nosūtīšana un saņemšana pa e-pastu PDF formātā bez droša elektroniskā paraksta.

Šajā pieteikumā ir izklāstīti šādi fakti:

Uzņēmums (Iesniedzējs), kas nodarbojas ar papīra un papīra iepakojuma - maisiņu, kartona, kastu uc ražošanu, ik mēnesi saviem darbuzņēmējiem izraksta aptuveni vairākus tūkstošus rēķinu. Pretendenta izmantotajā IT sistēmā SAP-R3 izrakstītie (izveidotie) rēķini tiek drukāti katru dienu un nosūtīti klientiem. Pieteicējs nosūta arī rēķinus, t.s elektroniski ar drošu elektronisko parakstu, taču šo rēķinu izplatīšanas veidu tā saņēmēji neuztver pozitīvi. Galvenais šķērslis ir šāda dokumenta elektroniskas aprites un uzglabāšanas nepieciešamība. Tikai daži procenti klientu izmanto šo sistēmu. Pretendentiem rūp efektīva, ātra un droša rēķinu nosūtīšana, jo saņēmējs uzreiz pēc piegādes gaida rēķinu, lai pārbaudītu piegādes atbilstību pasūtījumam. Turklāt no tā atkarīgs arī saņemto preču apmaksas savlaicīgums. Pieteikuma iesniedzējam nav bezjēdzīgi, īpaši pie tik liela nosūtīto rēķinu skaita, samazināt drukāšanas un nosūtīšanas ar tradicionālo pastu izmaksas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzdoti šādi jautājumi:

Vai Pretendents var izrakstīt PVN rēķinus PDF formātā un nosūtīt tos pa e-pastu (e-pastu), neapstiprinot dokumentu ar sertificētu elektronisko parakstu. Turklāt, vai Saņēmējs var atskaitīt PVN no PVN rēķina, kas saņemts pa e-pastu bez elektroniskā paraksta.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām:

piegādātāja nosūtīts un saņēmēja pa e-pastu saņemts rēķins bez t.s Elektroniskais paraksts ir dokuments, kas atbilst 2004. gada 11. marta likuma par preču un pakalpojumu nodokli prasībām, jo ​​īpaši 1. panta 1. punkta prasībām. 106 un Finanšu ministra 2008. gada 28. novembra rīkojuma par nodokļu atmaksu atsevišķiem nodokļu maksātājiem, rēķinu izrakstīšanu un uzglabāšanu noteikumus (2008. gada Juridiskais Vēstnesis, Nr. 212, 1337. punkts, ar grozījumiem).

Likums paredz, ka nodokļu maksātājiem ir jāizsniedz rēķini, kuros jo īpaši norādīta pārdošana, pārdošanas datums, vienības cena bez nodokļa, nodokļa bāze, nodokļa likme un summa, maksājamā summa un dati par nodokļu maksātāju un pircēju. Iepriekš minētā 3. nodaļā noteikumu, finanšu ministrs paplašināja un precizēja nosacījumu sarakstu, kuriem jāatbilst PVN rēķinam. Šo nosacījumu vidū nav prasības, ka PVN rēķinam jābūt papīra formā, kā arī jānosūta šādā formā. Pieteikuma iesniedzējs gan norāda, ka S. kā PVN rēķinu saņēmējs, kā arī tās klienti, kas saņem PVN rēķinus PDF faila formā - pēc rēķina saņemšanas elektroniskā veidā, viņi rēķinu izdrukātu un uzglabātu papīra formā. formā. Rēķina nosūtīšana PDF faila formā ļautu izvairīties no garā un dārgā (ņemot vērā nosūtīto rēķinu skaitu) nosūtīšanas ceļa. Augstākā administratīvā tiesa 2010. gada 20. maijā lēma (lietas norāde I FSK 1444/09, nepublicēts), ka uzņēmumi var sūtīt rēķinus pa e-pastu, un no šādā veidā saņemtā rēķina var atskaitīt PVN.

Ievērojot piemērojamo juridisko statusu, Pieteikuma iesniedzējas nostāja par faktiskās situācijas juridisko izvērtējumu ir uzskatāma par nepareizu.

Saskaņā ar Art. 106 sek. 1 2004. gada 11. marta likuma par preču un pakalpojumu nodokli (Likumdrošības Vēstnesis Nr. 54, 535. pozīcija, ar grozījumiem), turpmāk tekstā – Likums, nodokļu maksātāji, kas minēti Art. 15, ir jāizsniedz rēķins, kurā konkrēti norādīta pārdošana, pārdošanas datums, vienības cena bez nodokļa, nodokļa bāze, nodokļa likme un summa, maksājamā summa un dati par nodokļu maksātāju un pircēju (...). No minētā noteikuma izriet, ka nodokļu maksātājiem, kuri veic pārdošanu, ir jāizsniedz rēķini, kas dokumentē veiktās darbības. Izskatāmās lietas aspektā ir svarīgi izlemt, kas jāsaprot ar jēdzienu "izdot". Saskaņā ar Poļu valodas vārdnīcu (Wydawnictwo Naukowe PWN, Varšava, 1994) izdošanas datums ir jāsaprot šādi: anulēt abonementu, aizpildīt, izsniegt, piemēram, izsniegt čeku, rēķinu, dokumentu. Tādējādi termins "izsniegšana" nozīmē dokumenta, šajā gadījumā rēķina, sastādīšanu darbuzņēmēja - preces vai pakalpojuma saņēmēja - lietošanai. Šāda rēķina sagatavošana ietver nepieciešamo datu iekļaušanu dokumentā ar šo nosaukumu, jo īpaši:

  1. veicot pārdošanu
  2. pārdošanas datums
  3. vienības cena bez nodokļa
  4. nodokļu bāze
  5. nodokļa likme un summa
  6. maksājamā summa
  7. dati par nodokļu maksātāju un pircēju

Nav šaubu, ka izrakstītā rēķina juridiskā esamība ir saistīta ar tā laišanu tirgū, t.i., attiecīgā rēķina nodošanu (piegādi) darbuzņēmējam. Sīkāki rēķinu izrakstīšanas noteikumi, tajos iekļaujamie dati un glabāšanas veids un termiņš noteikti Finanšu ministra 2008.gada 28.novembra noteikumos par nodokļu atmaksu atsevišķiem nodokļu maksātājiem, rēķinu izrakstīšanu, to glabāšanas kārtību un glabāšanas kārtību. tiek piemērots to preču un pakalpojumu saraksts, kurām nevar piemērot PVN atbrīvojumus (2008. g. Juridiskais Vēstnesis Nr. 212, 1337. pozīcija, ar grozījumiem).

Tiesa gan, akts, gan iepriekšminētais nolikumā nav skaidri norādīta forma, kādā izrakstāms rēķins. Tomēr jāņem vērā, ka rēķins ir jāizsniedz divos eksemplāros - oriģinālā un kopijā -, kas izriet no 19. panta. 1 un sek. 2 iepriekš punktu, oriģināls tiek nodots pircējam, un pārdevējs patur kopiju. Turklāt rēķina oriģinālā ir jābūt vārdam "ORIĢINĀLS" un rēķina kopijā jābūt vārdam "KOPIJA". Šāds rēķinu izsniegšanas regulēšanas veids, izsniedzot divus eksemplārus un izsniedzot vienu pircēju, bet otru paturot sev, viennozīmīgi prasa rēķina izrakstītājam to sagatavot papīra formā. Sekas ir tādas, ka tikai iepriekš minētajos izrakstītie rēķini veidā preču un pakalpojumu pircējam ir tiesības samazināt PVN par priekšnodokli, kas izriet no attiecīgajiem rēķiniem.

Nodokļu noteikumi paredz rēķinu izrakstīšanu elektroniskā formā. Šādā formā izrakstītie rēķini ir reglamentēti Finanšu ministra 2005.gada 14.jūlija noteikumos par rēķinu izsniegšanu un nosūtīšanu elektroniskā veidā, kā arī šo rēķinu uzglabāšanu un nodošanu nodokļu administrācijai vai nodokļu inspekcijas iestādei (Žurnāls Nr. likumi Nr. 133, 1119. punkts).

Tātad saskaņā ar noteikumu par elektroniskajiem rēķiniem 4. pantu rēķinus var izrakstīt, nosūtīt un uzglabāt elektroniskā veidā, ja tiek garantēts to izcelsmes autentiskums un satura integritāte:

  1. drošs elektroniskais paraksts panta izpratnē. 3 2001. gada 18. septembra Likuma par elektronisko parakstu 2. punkts (Likumdrošības Vēstnesis Nr. 130, 1450. punkts, ar grozījumiem), kas pārbaudīts ar derīgu kvalificētu sertifikātu, vai
  2. ar elektronisko datu apmaiņu (EDI) saskaņā ar līgumu par Eiropas elektroniskās datu apmaiņas modeli, kur noslēgtais līgums par šo apmaiņu paredz tādu procedūru piemērošanu, kas garantē rēķina izcelsmes autentiskumu un datu integritāti.

Detalizētie elektronisko rēķinu izrakstīšanas noteikumi pamato apgalvojumu, ka likumdevējs ir atļāvis elektroniski nosūtīt tikai elektroniskos rēķinus Finanšu ministra 2005.gada 14.jūlija noteikumu izpratnē. Likumdevējs ir iekļāvis virkni nosacījumu, kuriem elektroniskiem rēķiniem jāatbilst: šie nosacījumi jo īpaši attiecas uz sistēmas drošību. Turklāt nevienā minētā regulējuma noteikumā, kā arī nevienā citā tiesību aktā nav pieļauta iespēja nosūtīt rēķinus PDF faila formā, ja nav norādīti sistēmas drošības pasākumi.

Minētie noteikumi liecina, ka likumdevējs skaidri noteica, kad rēķinus drīkst izrakstīt un nosūtīt citā formā, nevis papīra formā. Tādējādi tika apstiprināta izrakstīto un nosūtīto rēķinu formas dualitāte: papīra vai elektroniskā formā. Līdz ar to rēķinu nosūtīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem ārpus Elektronisko rēķinu regulā noteiktās kārtības neatbilst nodokļu tiesību normām.

Likumdevēja ieceri nošķirt tikai papīra rēķinus un elektroniskos rēķinus apstiprina arī regulējums, kas nosaka elektroniskā rēķina labojumu izsniegšanu papīra formā. Un tā, saskaņā ar 5. sec. 1 un sek. 2 noteikumu par elektroniskajiem rēķiniem, korektīvus rēķinus un rēķinu dublikātus, kas izrakstīti un nosūtīti elektroniskā veidā, nosūta tādā pašā formā. Gadījumos, kad formālu vai tehnisku šķēršļu dēļ nav iespējams izsniegt un nosūtīt dokumentu elektroniskā veidā, it īpaši, ja rēķinu saņēmējs atsauc piekrišanu to izrakstīšanai un nosūtīšanai elektroniskā veidā, nodokļu maksātājs šo dokumentu izsniedz papīra formā, ar anotācija, ka rēķins attiecīgi koriģējošais vai dublētais rēķins attiecas uz elektroniski izrakstīto rēķinu.

Šis noteikums apliecina, ka arī gadījumā, ja darbuzņēmēji elektroniskos rēķinus elektronisko rēķinu regulas par elektroniskajiem rēķiniem noteikumu izpratnē izsniedz, izmantojot nodrošināto nodrošinājumu, tie nav tiesīgi izmantot nenodrošinātus elektroniskos līdzekļus, ja nav iespējams labot elektronisko rēķinu. Šādā situācijā būtu jāizraksta tradicionāls (papīra) rēķins.

Jāuzsver, ka gadījumā, ja likumdevējs atļāva rēķinu nosūtīšanas e-pastā formu, finanšu ministra 2005.gada 14.jūlija noteikumu noteikumos noteiktās prasības elektroniskajiem rēķiniem būtu uzskatāmas par liekām. nosacījumi ir apzināta darbība un tieši norādot, kad ir iespējams izrakstīt rēķinu ne papīra formā.

Līdzīgi šis gadījums tika regulēts Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvā 2001/115/EK, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK, lai vienkāršotu, modernizētu un saskaņotu noteiktos rēķinu izrakstīšanas nosacījumus pievienotās vērtības nodokļa jomā (Journal of ES 2002. gada 17. janvāra tiesību akti L) ieviesti Polijas tiesību sistēmā ar Finanšu ministra 2005. gada 14. jūlija regulu. Direktīva, kā tā izriet no preambulas, ņemot vērā elektroniskās tirdzniecības attīstību, mākslā. . 2. pants paredz rēķinu nosūtīšanu elektroniski, ja to autentiskumu garantē drošs elektroniskais paraksts vai datu apmaiņas sistēma (EDI) vai līdz 2008. gada 31. decembrim attiecīgās dalībvalsts apstiprināti līdzekļi. Pagaidām šajā jautājumā Polijā ir citētais finanšu ministra nolikums.

Iepriekš minētie principi ir apstiprināti arī noteikumos, kas ietverti Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvā 2006/112 / EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, turpmāk tekstā – direktīva. Saskaņā ar Art. Saskaņā ar direktīvas 218. pantu dalībvalstis kā rēķinus pieņem dokumentus vai piezīmes papīra vai elektroniskā formā, kas atbilst šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem. Saskaņā ar Art. 232 direktīvas, rēķini, kas izrakstīti saskaņā ar augstākminēto nodrošinājumu var nosūtīt papīra formā vai ar saņēmēja apstiprinājumu var nosūtīt vai darīt pieejamu elektroniski.

Saskaņā ar Art. 233. punkts. 1, dalībvalstis pieņem rēķinus, kas nosūtīti vai darīti pieejami elektroniski, ja rēķinu izcelsmes autentiskums un to satura integritāte tiek garantēta ar kādu no šīm metodēm:

  1. ar uzlabota elektroniskā paraksta palīdzību mākslas izpratnē. 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvā 1999/93/EK par Kopienas sistēmu elektroniskajiem parakstiem
  • ar elektroniskās datu apmaiņas (EDI) palīdzību, kā noteikts 1. pantā. 2. punktu Komisijas 1994. gada 19. oktobra Ieteikumam 1994/820/EK par elektroniskās datu apmaiņas juridiskajiem aspektiem, ja līgums par šādu apmaiņu paredz procedūru piemērošanu, kas garantē datu izcelsmes autentiskumu un integritāti.

Iepriekš minētie noteikumi skaidri parāda, ka rēķinu var sastādīt un izrakstīt tikai papīra formā – proti, rēķina izrakstītājam tas jāsagatavo papīra formā un šādā veidā jānodod izpildītājam – vai elektroniskā veidā, izmantojot saskaņotām metodēm, jo ​​valsts normatīvie akti neparedz atšķirīgu rēķinu izrakstīšanas un nosūtīšanas metodi.

Iepriekš minēto noteikumu analīze liecina, ka vienīgais pieņemamais pirkšanas un pārdošanas darījumu dokumentēšanas veids, izņemot papīra formu, ir PVN rēķinu izrakstīšana elektroniskā formā. Sniedzot rēķinu pa e-pastu, šī dokumenta saturs neapšaubāmi tiek pārsūtīts elektroniski, rakstīts IT valodā. Līdz ar to šādiem rēķiniem ir jāatbilst Finanšu ministra 2005.gada 14.jūlija noteikumos noteiktajām prasībām, jo ​​saskaņā ar Noteikumu par elektroniskajiem rēķiniem 1.§ 1.punktu šajos noteikumos cita starpā ir noteikts metodes un nosacījumi rēķinu izrakstīšanai un nosūtīšanai elektroniskā formā. Rēķiniem, kas izrakstīti, nosūtīti, saņemti un uzglabāti elektroniskā veidā, ir jābūt vismaz šo dokumentu neapšaubāmas izcelsmes autentiskuma garantijai no uzņēmuma (personas), kas tos izdevis, un to satura integritātes (nepārkāpuma) garantijai. .

Līdz ar to no iepriekš minētā izriet, ka ir nepieciešams apzīmogot izrakstītos rēķinus ar drošu elektronisko parakstu, kas apliecināts ar derīgu kvalificētu sertifikātu, kas ir vienīgais paraksta veids, kas pašreizējā tehniskajā stāvoklī var garantēt neapstrīdamu rēķina autentiskumu. šo dokumentu izcelsme no uzņēmuma (personas), kas tos izdevusi, un integritātes garantija (nepārkāpums) to saturs. Līdz ar to, ņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, ir pieļaujams rēķinu piegādāt izpildītājam elektroniski, tomēr saskaņā ar iepriekš minētajām prasībām. 2005.gada 14.jūlija noteikumi par rēķinu izrakstīšanu un nosūtīšanu elektroniskā formā.

Prezentētais nākotnes notikums liecina, ka Pretendents apsver dokumentu aprites uzlabošanu starp Sabiedrību un tā izpildītājiem. Paaugstinot rēķinu nosūtīšanas efektivitāti, ātrumu un drošību, Pretendents plāno izrakstīt PVN rēķinus un elektroniski nosūtīt tos izpildītājiem PDF formātā bez droša elektroniskā paraksta, kas apliecināts ar derīgu kvalificētu sertifikātu un nepiemērojot Noteikumos paredzētās procedūras. regulu, lai nodrošinātu rēķina izcelsmes autentiskumu un datu integritāti. Pieteikuma iesniedzējs ir arī šādu rēķinu saņēmējs. Iepriekš minētais norāda, ka Sabiedrība kā papīra un papīra iepakojuma ražotājs un piegādātājs plāno saņemt no piegādātājiem un nosūtīt izpildītājam (pircējam) elektroniskā veidā PVN rēķinus tikai PDF formātā. Taču tie nebūs elektroniskie rēķini elektronisko rēķinu regulas izpratnē.

Ņemot vērā minēto noteikumu analīzi, ir jākonstatē, ka PVN rēķinu nosūtīšana PDF formātā elektroniski, lai gan to var uzskatīt par rēķina izrakstīšanas veidu, tomēr nevar tikt uzskatīta par rēķina izrakstīšanu likumā noteiktajā formā. nodokļu likuma noteikumiem.

Līdz ar to, ja darījuma puses vēlas sūtīt rēķinus elektroniskā formā, nevis papīra formātā, tām ir jāievēro Finanšu ministra 2005.gada 14.jūlija noteikumos par rēķinu izsniegšanu un nosūtīšanu elektroniskā veidā noteikumi. Tikai tad rēķins tiks ieviests legālā apritē. Lai gan ir iespējams iesniegt rēķinus Pretendenta aprakstītajā formā, tomēr saskaņā ar likumu šiem rēķiniem nav juridisku seku. Šajā gadījumā mēs nodarbojamies tikai ar rēķina satura piegādi saņēmēja informācijai, nevis ar 1.punktā minētā dokumenta izsniegšanu un piegādi. 106 sek. 1 no likuma.

Sakarā ar minēto, jāuzskata, ka Pretendenta izrakstītais un pēc tam preces pircējam elektroniski nosūtītais PVN rēķins tikai PDF formātā bez rēķina piegādes papīra vai elektroniskā veidā, kas paredzēts elektroniskajiem rēķiniem ietvaros. 2005.gada 14.jūlija noteikumu jēga nav, ir dokuments, kas atbilst 2005.gada 14.jūlija prasībām. 106 sek. likuma un izpildu noteikumu 1.Šādi izrakstīti rēķini netiek uzskatīti par juridiskiem dokumentiem saskaņā ar likumu un izpildu noteikumiem. Tā kā tie nav ieviesti, tie nevar gūt labumu no tiesiskās aizsardzības, un saņēmējs nav tiesīgs piemērot tiesības samazināt maksājamā nodokļa summu par priekšnodokļa summu, kas izriet no attiecīgajiem rēķiniem, kā paredzēts Art. 86 sek. 2 likuma 1. punkts. Rezultātā, saņemot elektronisko rēķinu, kas neatbilst noteikumos par elektroniskajiem rēķiniem paredzētajām prasībām, pie šāda rēķina saņēmēja, tiesības samazināt nodevu nerodas.

Līdz ar to Iesniedzējs, pamatojoties uz elektroniski PDF faila formātā saņemtu PVN rēķinu un nebūdams elektronisks rēķins Regulas par elektroniskajiem rēķiniem noteikumu izpratnē, kā šāda rēķina saņēmējs, kā saņēmējs šādu rēķinu, nav tiesību samazināt maksājamā nodokļa summu par rēķinā norādīto pirkuma priekšnodokļa summu.

Līdz ar to Iesniedzēja nostāja uzskatāma par nepareizu.

Interpretācija attiecas uz Pieteikuma iesniedzējas uzrādītajiem faktiem un uzrādītajos faktos notikuma dienā spēkā esošo juridisko statusu.