Cik lielam jābūt darba laika norēķinu periodam?

Apkalpošana

Darba laiks, kā to nosaka Darba kodekss, pieņemtajā norēķinu periodā nedrīkst pārsniegt 8 stundas dienā un vidēji 40 stundas vidēji piecu dienu darba nedēļā. Konkrētajā uzņēmumā pieņemtais norēķinu periods veido darba laika ietvaru, un uz tā pamata tiek aprēķināts darbinieka darba laiks un noteikts, vai darba laika normas netiks pārsniegtas.

Kāds ir norēķinu periods?

Uzskaites periods uzņēmumā parasti nedrīkst pārsniegt 4 mēnešus. Darba devēji parasti izmanto šādus atskaites periodus:

  • 1 mēnesis,
  • 2 mēneši,
  • 3 mēneši,
  • 4 mēneši,
  • 12 mēneši.

Plānojot darba laiku garākos norēķinu periodos, jāatceras par darba laika normu ievērošanu, piemēram, par ikdienas darba laika normas ievērošanu un 35 stundu nepārtrauktas atpūtas nodrošināšanu.

Mēnešos norādītais norēķinu periods sākas ar konkrētā norēķinu perioda pēdējā mēneša pirmās dienas sākumu un beidzas ar pēdējās dienas beigām. Norēķinu periodu konkrētam uzņēmumam nosaka arodbiedrības organizācija. Ja savukārt uzņēmumam šādas organizācijas nav, darba devējs pats nosaka uzskaites periodu un norāda to darba nolikumā vai, ja nolikumu neveido, tad sludinājumā.

1. piemērs.

Darba devējam ir 3 mēnešu norēķinu periods, 2020. gada 2. ceturksnī darba laiks ir:
aprīlis - 168 stundas
maijs - 160 stundas
jūnijā - 168 stundas
Kopā = 496 stundas

Šajā gadījumā darba devējam otrajā ceturksnī ir jāatvēl 496 stundas uz vienu darbinieku. Protams, konkrētajam mēnesim grafikā plānotais stundu skaits var atšķirties no nominālā, taču pēc kopumā nostrādātajiem 3 mēnešiem, lai neuzrādītu virsstundas, darbiniekam kopā vajadzēja nostrādāt 496 stundas.

Vai ir iespējams pagarināt norēķinu periodu?

No 2013. gada 23. augusta, kā paredzēts likumā (2013. gada 12. jūlija par grozījumiem Darba kodeksā un likumā par arodbiedrībām), norēķinu periodu ir iespējams pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 12 mēnešiem. Tomēr perioda pagarināšanai ir jābūt atkarīgai no darba devēja īpašajām vajadzībām, piemēram, tehniskām vai organizatoriskām. Turklāt tas nedrīkst negatīvi ietekmēt darbinieku drošību un veselību.

Pateicoties pretkrīzes likuma noteikumiem, darba devēji var izmantot darba laika norēķinu termiņa pagarināšanu līdz 12 mēnešiem, proti, ja tas ir pamatots ar objektīviem vai tehnoloģiskiem apsvērumiem, vai ar darba laika organizēšanu saistītu iemeslu dēļ. darba devējs var pagarināt savā darba vietā piemērojamo norēķinu periodu līdz 12 mēnešiem. Šī iespēja attiecas uz visām darba laika sistēmām (9. panta 1. punkts 2009. gada 1. jūlija likumā par ekonomiskās krīzes seku mazināšanu darbiniekiem un uzņēmējiem).

Garāki norēķinu periodi - bezmaksas darba laika plānošana

Neapšaubāmi, ilgāki norēķinu periodi ļauj darba devējiem optimālāk plānot savu darbu. Ir darbavietas, kur, piemēram, laikapstākļu dēļ ir paaugstināta darba mēneši, bet uzreiz seko palēninājuma periodi jeb t.s. "Nāves sezona". Pateicoties ilgākam norēķinu periodam, darba devējs var brīvi pielāgot darbinieku darba laiku šīm atkarībām un tādējādi izvairīties no virsstundām, kas viņam ir ievērojams ietaupījums.