Kā maksāt zemus nodokļus no sava biznesa sākuma

Pakalpojumu Bizness

Katras personas, kas vada uzņēmējdarbību, mērķis ir optimizēt ar to saistītās izmaksas, lai maksātu pēc iespējas zemākus nodokļus. Tomēr, ko var uzskatīt par uzņēmuma izmaksām? Kad uzņēmējs var palielināt izmaksu apjomu, neradot papildu izdevumus? Kā maksāt zemos nodokļus?

Izmaksas saskaņā ar IIN likumu

Saskaņā ar Art. 22 sek. Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 1. pantu nodokļa atskaitāmās izmaksas ir izmaksas, kas radušās, lai gūtu ienākumus vai uzturētu vai nodrošinātu ienākumu avotu. Runa ir par izmaksām, kas tieši vai netieši saistītas ar veikto darbību. Tiešajās izmaksās noteikti ietilpst komerciālo preču un materiālu iegāde. Savukārt netiešajās izmaksās ietilps, piemēram, vieglā automobiļa nolietojuma norakstīšana vai izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem.

IIN likumā nav norādīts, kas tieši var būt nodokļu izmaksas. Likumdevējs, kas iekļauts Art. Likuma 23. pants, izņēmumu katalogs. Turklāt jāņem vērā, ka katram uzņēmuma pašizmaksā ierakstītajam tēriņam ir jābūt saistītam ar veikto darbību, ko nepieciešamības gadījumā uzņēmējs varēs pierādīt nodokļu inspekcijai.

Nolietojums kā ikmēneša izmaksas

Lielākā daļa uzņēmēju izmanto pamatlīdzekļus kā daļu no savas uzņēmējdarbības. Mazvērtīgās, līdz 3500 PLN, var tieši pieskaitīt pie izmaksām. IIN likums arī dod iespēju vienreizējās izmaksas iekārtām, kuru vērtība pārsniedz PLN 3500, kopā līdz 50 000 eiro gadā (2013. gadā tas ir 205 000 PLN). Taču šo privilēģiju nevar izmantot attiecībā uz vieglajiem automobiļiem – tiem laika gaitā ir jābūt nolietojumam.

Mazākiem uzņēmējiem izdevīgāk var izrādīties norēķini par pamatlīdzekļiem laika gaitā. Katru mēnesi izmaksās tiks iekļauta arī amortizācijas norakstīšana, samazinot ar IIN apliekamā ienākuma vērtību. Pateicoties tam, uzņēmumi, kas, piemēram, piesakās aizdevumam, uzrādīs vienādu ienākumu apjomu.

Uzņēmējam ir tiesības pamatlīdzekļos iekļaut arī privāto aprīkojumu, ko izmanto uzņēmējdarbībā. Atsevišķos gadījumos nav jārada papildu izdevumi, un izmaksas būs pamatlīdzekļu reģistrā ierakstīto iekārtu nolietojuma norakstījumi.

Populārākie piemēri ir dators, printeris vai automašīna, kas tiks izmantota tikai kā daļa no uzņēmuma.

Pārstāvēšana un reklāma

Šie divi jēdzieni bieži tiek sajaukti viens ar otru, un to atšķirība ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā to iekļaušanu uzņēmuma izmaksās. Likumdevēji Art. IIN likuma 23. pants noteica, ka izdevumi par reprezentāciju, it īpaši par ēdināšanas pakalpojumiem, pārtikas un dzērienu, tajā skaitā alkoholisko dzērienu, iegādi nevar būt nodokļu izmaksas. Savukārt attiecībā uz reklāmu šādu ierobežojumu nav, jāvadās tikai pēc racionalitātes un ekonomiskā pamatojuma principa.

Par reklāmu var uzskatīt darbības, kas mudina potenciālos klientus iegādāties noteiktas preces vai pakalpojumus. Populārākie reklāmas veidi ir:

  • plakāti uz stendiem,
  • skrejlapas,
  • reklāmas un klipi plašsaziņas līdzekļos,
  • baneri vietnēs un sociālajos tīklos,
  • lapu pozicionēšana meklētājprogrammās.

Pārstāvības gadījumā var atsaukties uz AT 2012.gada 25.janvāra spriedumu lietas ref. II FSK 1445/10 - galīgais lēmums - kurā viņš norādīja, ka reprezentācijas izmaksas ir izdevumi, kas saistīti ar reprezentāciju: "(...) juridiskās un juridiskās valodas ziņā ar šo terminu būtu jāsaprot "kāda interešu pārstāvēšana, pārstāvēšana, darbošanās svešā vārdā", nevis "izšķērdība, krāšņums, izsmalcinātība (...)'

(...) Šis standarts nesatur nekādus izņēmumus gan attiecībā uz vietu, kur tiek veikti reprezentatīvie pienākumi, gan uz greznību vai izšķērdības trūkumu attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu, pārtikas vai dzērienu iegādi. Līdz ar to jānorāda, ka izdevumus par visiem šādiem pakalpojumiem un priekšmetiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja vai viņa vadītā uzņēmuma pārstāvniecību, nevar klasificēt kā nodokļu atskaitāmās izmaksas - arī neatkarīgi no tā, vai šie pakalpojumi un iegādātās preces tika izmantotas saskarsmē ar darbuzņēmējiem plkst. uzņēmuma (rūpnīcas) galvenajā mītnē vai ārpus tās. (...)'

Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Kā maksāt zemos nodokļus, t.i., norēķināties savā dzīvoklī vadītā uzņēmumā

Uzņēmējam, kurš veic uzņēmējdarbību savā dzīvoklī, ir tiesības daļu ar nekustamo īpašumu saistīto izdevumu iekļaut uzņēmuma izmaksās.

Pirmais solis, kas jāveic, ir reģistrēt dzīvesvietu kā uzņēmuma mītnes vietu vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu, izmantojot CEIDG-1 veidlapu. Tas saistīts ar nepieciešamību ziņot pašvaldības pārvaldei par konkrētu saimnieciskās darbības vajadzībām izmantojamo telpu platību, lai to apliktu ar uzņēmumiem paredzēto augstāko nekustamā īpašuma nodokli.

Izdevumi, kas saistīti ar dzīvokļa ekspluatāciju, jāsadala ar veikto darbību saistītajos un personiska rakstura izdevumiem. Vienkāršākais veids, kā to sadalīt, būs aprēķināt aktivitātē aizņemtās platības procentuālo daļu no kopējā īpašuma lieluma.

Aprēķinātās proporcijas ar uzņēmuma izmaksām rezultātā jūs varat iekļaut atbilstošu izdevumu daļu par:

  • īrēt,
  • elektrība,
  • ūdens
  • gāze,
  • Centrālā apkure.

Mājas telefona gadījumā proporcija jānosaka, pamatojoties uz rēķinam pievienoto rēķinu, aprēķinot ar darbību saistīto izmaksu vērtību pret rēķina kopējo vērtību. Ja rēķinā ir iekļauta arī maksa par internetu, jāizmanto tāda pati proporcija kā telefona maksai.

Populārie izdevumi, kas iekļauti citos uzņēmumu izdevumos

Papildus iepriekšminētajiem izdevumiem ir vēl virkne citu, kas juridiski tiek atzīti par nodokļu izdevumiem. Tie cita starpā ietver:

  • automašīnas nomas izmaksas, ieskaitot līzingu,
  • degviela un citi ekspluatācijas izdevumi, kas saistīti ar privātās automašīnas lietošanu - līdz vērtībai, kas izriet no transportlīdzekļa nobraukuma uzskaites,
  • bankas un pasta maksas,
  • izdevumus par telpu, kurās tiek veikta darbība, remontu,
  • kafija, tēja, cukurs, ūdens - darbinieku nodarbināšanas gadījumā,
  • licenču un programmatūras iegāde,
  • biroja piederumi, tostarp kopēšanas papīrs, pildspalvas, saistvielas utt.,
  • maksa par starpniecību pārdošanā, piemēram, ar Allegro starpniecību,
  • komandējumu izmaksas, ieskaitot dienas naudu, izdevumus par ieeju konferencēs vai izmitināšanu.

Ko uzņēmējs neiekļauj uzņēmuma izmaksās

Mākslā. IIN likuma 23. pantu, ir to izdevumu katalogs, kuri nevar tikt atskaitīti ar nodokli. Papildus iepriekš minētajiem reprezentācijas izdevumiem uzņēmējs izmaksās neiekļaus, cita starpā:

  • izdevumi par zemes iegādi vai zemes pastāvīgā lietojuma tiesībām, izņemot maksu par zemes pastāvīgo lietojumu,
  • amortizācijas maksas par vieglā automobiļa nolietojumu, daļā, kas noteikta no automašīnas vērtības, kas pārsniedz 20 000 eiro ekvivalentu,
  • izdevumus par kredītu/kredītu atmaksu (izņemot iemaksas procentu daļu),
  • paša nodokļu maksātāja, viņa laulātā un nepilngadīgo bērnu darba vērtība - šādas personas ir uzskatāmas par darbībām, kas "sadarbojas", un viņu atalgojums nevar būt uzņēmuma izmaksas,
  • naudas sodi un sodi, kas piespriesti kriminālprocesā, fiskālā, administratīvā un sīka pārkāpuma lietvedībā, un šo naudas sodu un sodu procenti (ieskaitot nodokļu dienesta uzliktos naudas sodus vai naudas sodus par ātruma pārsniegšanu),
  • nokavējuma procenti par budžeta debitoru parādu nokavējumu (tai skaitā nokavējuma procenti par IIN un PVN).