Finansiālais sods un atalgojuma izmaksa – svarīgākā informācija

Apkalpošana

Darbinieka uzvedība darba laikā ir svarīga, jo, lai gan darba devējs var viņu atalgot par priekšzīmīgu darbu, viņam ir tiesības sodīt par prettiesisku rīcību ar rīkojumu, tai skaitā finansiālu sodu. Darba kodeksā ir skaidri noteikts, kad, kādos apstākļos un kā darbiniekam var uzlikt naudas sodu.

Finansiālais sods - Darba kodekss

Noteikumus par pasūtījuma soda uzlikšanu darbiniekam regulē Darba kodekss, 1974. gada 26. jūnija likums (Likumdrošības Vēstnesis 1974, Nr. 24, 141. punkts). Ceturtās sadaļas VI nodaļa - Darbinieku atbildība par kārtību, Art. Darba kodeksa 108 nosaka, par kādiem pārkāpumiem un kādā apmērā darba devējam ir tiesības uzlikt darbiniekam finansiālu sodu. Savukārt ieturēšanas veidus no atlīdzības par uzlikto naudas sodu regulē Regulas Nr. Darba kodeksa 87. un 871

Finansiāls sods — kādi pārkāpumi?

Saskaņā ar Darba likumu kodeksu darbiniekam var uzlikt naudas sodu par šādiem pārkāpumiem:

  • par darbinieka neievērošanu darba aizsardzības un darba aizsardzības vai ugunsdrošības noteikumu prasībām,
  • par aiziešanu no darba bez attaisnojuma,
  • par ierašanos darbā dzērumā vai alkohola lietošanu darba laikā.

Finansiālā soda uzlikšanas principi

Darbiniekam var uzlikt naudas sodu saskaņā ar stingri noteiktiem noteikumiem.

Par vienu pārkāpumu, kā arī par katru neattaisnotas darba kavējuma dienu nedrīkst būt lielāka par darbinieka vienas dienas darba algu, un kopējie finansiālie sodi nedrīkst pārsniegt desmito daļu no neto darba samaksas (sakarā ar darbinieka darba samaksu. samaksāts), pēc ieturējumiem, kas minēti Art. 87 1. panta 1.–3. punkts (piemēram, alimenti).

Darba devējam ir 2 nedēļas, lai uzliktu naudas sodu no brīža, kad darbinieks saņem informāciju par likuma pārkāpumu. Taču 3 mēnešu termiņš no noteikumu pārkāpuma brīža nevar beigties, pretējā gadījumā darbiniekam nevar uzlikt sodu atbilstoši Darba kodeksa noteikumiem.

Pirms soda uzlikšanas darbinieks ir jāuzklausa. Ja darbinieks nav uzklausāms viņa prombūtnes dēļ no darba vietas, iepriekš minētais divu nedēļu termiņš nesākas un iesāktais tiek apturēts līdz darbinieka atnākšanai darbā.

Darba devējam ir pienākums rakstiski informēt darbinieku par soda piemērošanu, norādot darbinieka pienākumu pārkāpuma veidu un datumu, kurā darbinieks šo pārkāpumu izdarījis. Tajā pašā vēstulē jābūt informācijai par darbinieka tiesībām iebilst un to iesniegšanas termiņu. Piemērojot sodu, pirmkārt, tiek ņemts vērā darbinieka pienākumu pārkāpuma veids, darbinieka vainas pakāpe un viņa iepriekšējā attieksme pret darbu. Ieņēmumi no soda naudas tiek novirzīti veselības un drošības apstākļu uzlabošanai darbā.

Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Finansiāls sods un atlīdzības izmaksa

No darbinieka algas var tikt ieturēts naudas sods. Saskaņā ar Art. Darba kodeksa 87 no atalgojuma par darbu - pēc sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansu ieturēšanas - tiek atskaitīti, cita starpā, finansiālie sodi, kas paredzēti Art. Darba kodeksa 108

Ieturējumu kārtība ir stingri noteikta Art. Darba kodeksa 87. 1.p Prioritāte tiek dota summām, kas piedzītas saskaņā ar izpildes nosaukumiem – uzturlīdzekļu maksājumiem un pēc tam, izņemot uzturlīdzekļu maksājumus. Darbinieku avansi tiek ieturēti secīgi, un visbeidzot naudas sodi, kas paredzēti Art. Darba kodeksa 108

Finansiāla soda gadījumā atlīdzības apmērs par darbu bez ieturējumiem ir:

  • 90% no minimālās algas pilnas slodzes darbiniekiem, pēc sociālo iemaksu un ienākuma nodokļa avansa maksājumu atskaitīšanas.

Soda apmērs, kuram nav nepieciešama darbinieka piekrišana, ir norādīts darbinieku sodu katalogā, Art. Darba kodeksa 108. pants:

  • Naudas sods par vienu pārkāpumu un par katru neattaisnotas prombūtnes dienu nedrīkst pārsniegt darbinieka vienas dienas darba samaksu, un naudas sodu kopsumma nedrīkst pārsniegt desmito daļu no darbinieka izmaksājamās atlīdzības pēc ieturējumu veikšanas.

Tomēr viņam ir tiesības nepiekrist piespiedu soda piemērošanai viņam, ja tas viņam piemērots, pārkāpjot likumu. Šādā situācijā darbiniekam ir tiesības iebilst 7 dienu laikā no soda paziņošanas dienas. Darba devējs pieņem lēmumu par iebilduma pieņemšanu vai noraidīšanu, izvērtējot darbinieku pārstāvošās arodbiedrības organizācijas nostāju. Iebilduma nenoraidīšana 14 dienu laikā no tā iesniegšanas dienas ir pielīdzināma iebilduma ņemšanai vērā.

Darbinieks, kurš iesniedzis iebildumu, 14 dienu laikā no paziņojuma par iebilduma noraidīšanu var vērsties darba tiesā, lai atceltu viņam uzlikto sodu. Ja tiesa atzīst darbinieka iebildumus pret piemēroto sodu, darba devējam ir pienākums atdot šī soda ekvivalentu.