Veselības un drošības komiteja un konsultācijas veselības un drošības jomā

Apkalpošana

Darba aizsardzības noteikumi uzliek darba devējam pienākumu konsultēties par visām darbībām, kas tiek veiktas darba aizsardzības jomā, neatkarīgi no tā, cik darbinieku viņš nodarbina. Taču, ja šis skaits pārsniedz 250, darba devējam ir pienākums iecelt darba aizsardzības komisiju kā savu padomdevēju un atzinuma sniegšanas institūciju. Uzzini, kad tiks iecelta darba aizsardzības komisija!

Veselības un drošības komiteja - iecelšana

Darba devēja, kurš nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus, pienākums, kas izriet no Art. Darba kodeksa (turpmāk – Darba kodeksa) 237. panta 1. punkts ir iecelt darba drošības un veselības aizsardzības komiteju (turpmāk – DDVA komiteja). Veselības un drošības komisiju var iecelt arī darba devējs, kas nodarbina mazāk par 250 darbiniekiem. Veidojot darba drošības komisiju, darba vietā nodarbināto skaitā jāiekļauj arī pagaidu darbinieki. Saskaņā ar Art. 14. pantu, lietotāja darba devējs veic darba devēja pienākumus un izmanto tiesības tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai veiktu darbu ar pagaidu darbinieka līdzdalību. Veselības un drošības komisijas iecelšana, tās darbības organizācija un sastāvs jāreglamentē ar iekšējo normatīvo aktu rakstveidā (piemēram, ar rīkojumu, lēmumu, noteikumiem u.c.). Darba devēja lēmums iecelt viņu būtu jāpaziņo visam personālam tādā formā, kāda ir pieņemta attiecīgajā iestādē (piemēram, izmantojot e-pastu, iekšējo iekštīklu, ziņojumu dēli).

1. piemērs.

Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus. Darba devējs iecēla darba aizsardzības komisiju. 2019. gada trešajā ceturksnī ražošanas krituma dēļ tika samazināts darbinieku skaits. Vai darba devējam vajadzētu apturēt DDVA komisijas darbību?

Ja nodarbinātības statuss attiecīgajā darba vietā ilgstoši saglabājas līmenī, kas ir zemāks par 251 darbinieku, darba devējs var apturēt darba aizsardzības komisijas darbību.

Tomēr ir vērts atzīmēt, ka komisijas darbība uzņēmumā var pozitīvi ietekmēt gan darba devēju, gan darbiniekus. Savas darbības ietvaros darba devējs var konsultēties ar darbinieku pārstāvjiem par visām ar veselību un drošību saistītām darbībām, kas minētas 1. pantā. 237 Darba kodeksa Darbinieki, kuriem ir iespēja piedalīties drošu darba sistēmu veidošanā, vienlaikus var gan konsultēt, gan ieteikt, gan pieteikt uzlabojumus.

Veselības un drošības komiteja un tās sastāvs

Noteikumos nav noteikta detalizēta darba aizsardzības komisijas struktūra un organizācija - likumdevējs to atstāja darba devēja un darbinieku pārstāvju ziņā. Darba devējs var brīvi noteikt arī darba aizsardzības komisijas locekļu skaitu. Likumdevējs tikai norādīja, ka tajā vienādā skaitā ir:

  • darba devēja pārstāvjiem, tai skaitā visiem DDVA dienesta darbiniekiem un ārstam, kas nodrošina darbinieku profilaktisko veselības aprūpi,

  • darbinieku pārstāvji, tostarp sociālais darba inspektors.

DDVA komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs, kurš īpaši sasauc sanāksmes un vada procesus. DDVA komisijas priekšsēdētājs ir darba devējs vai viņa pilnvarota persona, bet priekšsēdētāja vietnieks – sociālais darba inspektors vai darbinieku pārstāvis.

Darbinieku pārstāvjus darba aizsardzības komisijā ievēl uzņēmumu arodbiedrības. Kad uzņēmumā nedarbojas arodbiedrības ar uzņēmumu organizāciju statusu, darbinieku pārstāvniecību izvēlas paši darbinieki atbilstoši darbavietā pieņemtajai kārtībai. Darba drošības komisijas loceklim, kas pārstāv darbinieku pusi, nav obligāti jābūt arodbiedrības biedram. Darba devējam ir jālūdz visas arodbiedrības, kas darbojas darba vietas telpās, DDVA komisijas sēdēs norādīt darbinieku puses pārstāvjus. Jebkuras arodbiedrības bezdarbība var tikt uzskatīta par arodbiedrības darbības kavēšanu, un par šādu rīcību draud naudas sods vai brīvības ierobežojums (Arodbiedrību likuma 35. pants).

Saskaņā ar Art. Saskaņā ar Darba kodeksa 237. panta 2. punktu DDVA komisijas sēdes jāsasauc ne retāk kā reizi ceturksnī un no katras sēdes jāsastāda protokols, kurā dokumentēta tās darbība. DDVA komisijas sēdes notiek darba laikā.

DDVA komisijas pienākumi un uzdevumi

DDVA komisijas uzdevumos ietilpst:

  • darba apstākļu pārskatīšana;

  • atzinumu sniegšana par darba devēja veiktajiem pasākumiem nelaimes gadījumu darbā un arodslimību novēršanai;

  • secinājumu formulēšana par darba apstākļu uzlabošanu;

  • periodisks veselības un drošības novērtējums;

  • sadarbība ar darba devēju viņa pienākumu izpildē attiecībā uz veselību un drošību darbā (DL 237. panta 1. punkts).

DDVA komitejai savas darbības jābalsta uz gada darba plānu, kurā tai ir jādefinē ceturkšņa sanāksmju galvenie pieņēmumi. Situācijā, kad DDVA komisijas locekļi nevar, piemēram:

  • izvērtē darba apstākļus veselībai kaitīgo vai bīstamo faktoru koncentrāciju vai intensitātes pārbaužu un mērījumu trūkuma dēļ darba vidē;

  • noteikt efektīvus kolektīvās un individuālās aizsardzības pasākumus;

  • nosaka uzņēmumā izmantojamo tehnoloģisko procesu kaitējuma pakāpi veselībai un dzīvībai;

  • sagatavot risinājumus, kas novērš apdraudējumus attiecīgajās darba vietās

tad saskaņā ar Art. 237 Darba kodeksa 3.pantu, viņiem ir tiesības vērsties pie darba devēja ekspertu no ārpus darba vietas, lai sagatavotu ekspertu atzinumus vai atzinumus darba aizsardzības jomā. Ekspertu atzinumu vai speciālistu ārpus darba vietas atzinumu izmantošana var notikt tikai ar darba devēju saskaņotos gadījumos, jo to sagatavošanas izmaksas sedz darba devējs. Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Veselības un drošības komiteja - biedru atlīdzība

DDVA komisijas sēdes notiek darba laikā. Sapulču biežumu un datumus darba devējs nosaka pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī. DDVA komisijas locekļiem pienākas atlīdzība par DDVA komisijas uzdevumu izpildes ietvaros nostrādāto laiku.

Nav veselības un drošības komisijas

Arī tad, ja darba vietā nav izveidota darba aizsardzības komisija, darba devējam joprojām ir pienākums konsultēties ar darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par visām darbībām, kas saistītas ar veselību un drošību darbā, neatkarīgi no tā, cik darbinieku tie nodarbina.

Konsultāciju pienākums jo īpaši attiecas uz:

  • izmaiņas darba organizācijā un darbstaciju aprīkojumā, jaunu tehnoloģisko procesu un ķīmisko vielu un to maisījumu ieviešana, ja tie var radīt draudus nodarbināto veselībai vai dzīvībai;

  • konkrēto darbu veikšanā radušos darba riska novērtēšanu un darbinieku informēšanu par šo risku;

  • veselības un drošības dienesta izveidošana vai šī dienesta uzdevumu veikšanas uzticēšana citām personām un darbinieku norīkošana pirmās palīdzības sniegšanai, kā arī darbību veikšana ugunsgrēku dzēšanas un darbinieku evakuācijas jomā;

  • darbinieku nodrošināšana ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī darba apģērbu un apaviem;

  • darbinieku apmācība arodveselības un darba drošības jomā.

Darba devējam ir pienākums konsultēties par visām darbībām, kas saistītas ar veselību un drošību darbā. Darbinieki vai viņu pārstāvji var iesniegt darba devējam iesniegumus par darba bīstamības novēršanu vai samazināšanu. Viņiem ir arī tiesības pieprasīt, lai Valsts darba inspekcijas inspektori veic darba drošības pārbaudi un veic tiesiskos pasākumus.

Darba devēja pienākums ir nodrošināt atbilstošus apstākļus konsultācijai un jo īpaši nodrošināt, lai tā notiktu darba laikā. Darbinieki vai viņu pārstāvji saglabā tiesības uz atlīdzību par nenostrādāto laiku saistībā ar piedalīšanos konsultācijās. Pie darba devēja, kurā ir izveidota arodveselības un drošības komiteja, konsultācijas var notikt šīs komitejas ietvaros. Darbinieki vai viņu pārstāvji nedrīkst uzņemties negatīvas sekas konsultāciju darbības rezultātā; tas attiecas arī uz darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem, kuri ir darba aizsardzības komisijas locekļi.

Veselības un drošības komiteja – kopsavilkums

Darba devējam ir pienākums konsultēties ar darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par visām darbībām, kas saistītas ar veselību un drošību darbā, neatkarīgi no tā, cik darbinieku tie nodarbina. Uzņēmējs, kurā strādā vairāk nekā 250 darbinieku, ieceļ veselības un drošības komiteju kā padomdevēju un atzinumu veidojošu iestādi. Pēc tam šajā komitejā var notikt vajadzīgās apspriedes. Taču likumdevējs nenorādīja, ka darba devēja veselības un drošības komisija savas darbības ietvaros konsultēs darba devēju ar darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem. Darba devējam ir jāvienojas ar uzņēmuma arodbiedrībām un, ja nedarbojas neviena arodbiedrību organizācija - tad ar darbiniekiem -, ka darba devēja konsultācijas ar darbiniekiem notiks darba drošības komisijas ietvaros.