Elektroniskā rēķina labošana

Pakalpojums

2008. gada 19. februāra INDIVIDUĀLĀ INTERPRETĀCIJA, faila ref. 1401 / PH-I / 4407 / 14-58 / 07 / AŁ / PV-I, Nodokļu palāta Varšavā

Nodokļu maksātājs, kurš izrakstījis nepareizu elektronisko rēķinu, to izlabo, izrakstot labojošu rēķinu un nosūtot to elektroniskā vai papīra formā, ja formālu vai tehnisku šķēršļu dēļ šāda dokumenta izsniegšana un nosūtīšana elektroniskā veidā nav iespējama.

Pamatojoties uz pantu. 233. panta 1. punkta 1. apakšpunkts saistībā ar Art. 1997. gada 29. augusta likuma 14.a panta 4. punkts — Nodokļu rīkojums (2005. gada Juridiskais Vēstnesis, Nr. 8, 60. punkts, ar grozījumiem) un saistībā ar Art. 4 sek. 2 un art. 7 2006. gada 16. novembra Likuma par grozījumiem likumā - Nodokļu rīkojums un grozījumi dažos citos likumos (Likumdrošības Vēstnesis Nr. 217, 1590. poz.), pēc 2007. gada 3. septembra sūdzības izskatīšanas, kas papildināta ar 2007. gada 10. septembra vēstulēm un 2007. gada 1. oktobris, ko iesniedza XXX, pārstāvēta XXX, pamatojoties uz Pirmā Mazovijas nodokļu biroja vadītāja Varšavā 2007. gada 23. augusta lēmumu, atsauces Nr.: 1471 / VTR2 / 443-33c / 07 / MŻ izdots attiecībā uz rakstiskas interpretācijas sniegšanu par nodokļu tiesību piemērošanas jomu un veidu, Varšavas Nodokļu palātas direktors nolemj atteikt grozīt pirmās instances iestādes lēmumu.

PAMATOJUMS

Ar 2007.gada 18.maija iesniegumu puse lūdza rakstisku interpretāciju par nodokļu tiesību piemērošanas jomu un veidu, 2007.gada 18.maija likuma ietvaros. 88 sek. 3.a, 3. punkts un art. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 108. pantu un 9. panta 1. punkta noteikumus. 1, 16. sec. 1. pantu un 17. pantu 1 Finanšu ministra noteikumu par nodokļa atmaksu atsevišķiem nodokļu maksātājiem, nodokļa avansa atmaksu, rēķinu izrakstīšanu, to uzglabāšanu un to preču un pakalpojumu sarakstu, uz kurām neattiecas PVN atbrīvojums, kā arī 4.§. 2 Finanšu ministra noteikumu par rēķinu izsniegšanu un nosūtīšanu elektroniskā veidā, kā arī šo rēķinu uzglabāšanu un kopīgošanu ar nodokļu iestādi vai nodokļu inspekciju.

Iepazīstinot ar lietas faktiem, Puse norādīja, ka tā izsniedz un adresātiem nosūta rēķinus elektroniskā veidā. Puse un tās izpildītājs, apmainoties ar e-rēķiniem, izmanto Elektroniskās datu apmaiņas sistēmu ("EDI"). Papildus Puse ar darbuzņēmēju noslēdza "Līgumu par sadarbību EDI jomā". Praksē Sabiedrība darījuma partnerim nosūta vienu e-pasta ziņojumu, kurā ir:

  • 9.§ apakšpunktā minēto PVN rēķinu (kas veido e-rēķinu) obligātie elementi. 1 rēķina nolikuma, un
  • cita papildu informācija, piemēram, pasūtījuma numurs (kas ir pamats konkrētas preču partijas piegādei), līgumslēdzēja tirdzniecības zāles numurs, uz kuru preces tika piegādātas utt.

Pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem, Puse uzskata, ka dotā e-rēķina izrakstīšanas brīdis ir brīdis, kad e-rēķins beidzot iziet no Sabiedrības datorsistēmas. Savukārt par dotā e-rēķina saņemšanas brīdi darbuzņēmējs uzskata brīdi, kad e-rēķins tiek ievadīts izpildītāja sistēmā.

Tomēr sistēmas darbības veids neļauj darījuma partnerim iegrāmatot e-rēķinu, kas tika nosūtīts e-pasta ziņojuma veidā ar kļūdu vai neatbilstību. Periodiski vietne saņem "kopsavilkuma atskaite", kas satur Sabiedrības nosūtīto e-rēķinu sarakstu, kurus izpildītājs nepieņēma neatbilstību dēļ. Ja rodas neatbilstības datos, kas minēti 9. sek. Rēķinu nolikuma 1. punktu Sabiedrība izsniedz korektīvu rēķinu papīra formā. Tomēr, ja neatbilstības attiecas uz citu informāciju, kas nav minēta 9. §. 1 rēķina nolikuma, tad Puse aizpilda vai labo norādīto papildu informāciju un nosūta visu e-pastu atkārtoti. Izlaboto e-pasta ziņojumu darījuma partnerim var nosūtīt papīra vai elektroniskā veidā. Sabiedrības izmantotā sistēma neļauj atsevišķi nosūtīt tikai tos e-ziņas elementus, kas ir tikai papildu informācija, nenosūtot citus e-rēķina datus.

Tādēļ Uzņēmums pieprasīja apstiprinājumu, ka:

  1. Dotajos faktos nemainās obligātie rēķina (e-rēķina) elementi, t.i., dati, kuriem rēķinā jābūt saskaņā ar Art. 106 sek. PVN likuma 1. pantu un 9. panta noteikumu. rēķinu nolikuma 1
  2. tikai rēķina (e-rēķina) papildu elementu maiņa dotajos faktos nav uzskatāma par e-rēķina datu integritātes pārkāpumu saskaņā ar e-rēķina nolikuma 4.§ 2.punktu.
  3. tikai rēķina (e-rēķina) papildu elementu maiņa dotajos faktos neuzliek Sabiedrībai pienākumu izrakstīt koriģējošu rēķinu saskaņā ar 17.§. rēķinu nolikuma 1
  4. atkārtoti nosūtītā e-pasta ziņa ar izlabotiem papildu komercdatiem nav cita PVN rēķina izrakstīšana, kas dokumentē konkrēto preču piegādi, un līdz ar to šajā situācijā nevar izrakstīt vairāk kā vienu rēķinu, kas dokumentē vienu un to pašu pārdošanu. , kas nozīmē, ka noteikumi šajā gadījumā nav piemērojami Art. 108 un art. 88 sek. 3a PVN likuma 3. punkts

Attiecībā uz 4.jautājumu Sabiedrība pauda viedokli, ka papildu informācijas, kas nav obligāti PVN rēķina elementi, maiņa un pēc tam šāda dokumenta atkārtota nosūtīšana izpildītājam nav uzskatāma par otra rēķina nosūtīšanu, kas apliecina to pašu. preču piegāde. Partijas ieskatā, nepastāv cits e-rēķins, kas dokumentētu šo preču piegādi. Tāpēc Art. 88 sek. 3.a, 3. punkts un art. PVN likuma 108.

2007. gada 23. augusta lēmumā Nr. 1471 / VTR2 / 443-33c / 07 / MŻ Pirmā Mazovijas nodokļu dienesta vadītājs Varšavā komentēja jautājumu, kas atzīmēts ar Nr. 4, un izskatīja partijas nostāju, kas izklāstīta pieteikums ir nepareizs. Pirmās instances institūcijas ieskatā, ja e-rēķina izrakstīšanas laikā e-ziņojumos sniegtajā papildu informācijā ir bijušas kļūdas, Pusei būtu jāizsniedz korektīva piezīme elektroniskā formā. Pēc tam, kad darbuzņēmējs saņems oriģinālo e-pasta ziņojumu ar nepareiziem datiem, nosūtītā e-pasta ar papildu informācijas izmaiņām būs cits rēķins, kas dokumentē to pašu pārdošanu, un Pusei būs pienākums samaksāt nodokļa summu, kas izriet no attiecīgā rēķina.

Puse iesniedza sūdzību par iepriekš minēto 2007. gada 3. septembra lēmumu, kurā tā apgalvo, ka ir pārkāpts:

  • 4.§ Finanšu ministra 2005.gada 14.jūlija noteikumu 2.punkts par rēķinu ievietošanu un nosūtīšanu elektroniskā veidā, kā arī šo rēķinu uzglabāšanu un nodošanu nodokļu iestādei vai nodokļu inspekcijas iestādei saistībā ar 2005.gada 14.jūlija noteikumu Nr. 106 sek. 1 2004. gada 11. marta Likumā par preču un pakalpojumu nodokli un saistībā ar 9. §. Finanšu ministra 2005.gada 25.maija noteikumu par nodokļu atmaksu atsevišķiem nodokļu maksātājiem, nodokļa avansa atmaksu, rēķinu izrakstīšanu, to uzglabāšanu un to preču un pakalpojumu sarakstu, uz kurām neattiecas PVN atvieglojumi, 1.
  • art. 88 sek. 3.a, 3. punkts un art. 108 sek. 1 likuma par nodokli precēm un pakalpojumiem
  • 18.§ nolikuma par rēķinu izrakstīšanu saistībā ar Art. 106 sek. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 10
  • art. 14.a 3. punkts saistībā ar Art. Nodokļu kodeksa 14.a panta 1. punkts un Art. 210 4. punkts saistībā ar Art. 14.a panta 4. punkts, art. 217. panta 2. punktu un pantu. 219 Nodokļu kodeksa, kā arī saistībā ar Art. 4 sek. 1 un sek. 2006. gada 16. novembra Likuma par grozījumiem likumā — Nodokļu rīkojums un dažu citu likumu grozījumi.

Puses ieskatā integritātes nosacījumi attiecas tikai uz pašu e-rēķinu, un šie noteikumi neattiecas uz nekādu rēķinam pievienoto informāciju.

Puses ieskatā papildu komerciālās informācijas, kas nav obligāti PVN rēķina elementi, maiņa un pēc tam šāda dokumenta atkārtota nosūtīšana izpildītājam nav uzskatāma par otra rēķina izrakstīšanu, kas dokumentē to pašu preču piegādi.

Puse arī nepiekrīt pirmās instances iestādes nostājai, ka tai kā piegādātājam būtu jāizsniedz koriģējoša piezīme.

Puses ieskatā rakstiskajā interpretācijā būtu jāiekļauj jautājošās puses nostājas juridiskais izvērtējums, juridiskā pamata skaidrojums, savukārt nodokļu iestāde aprobežojās ar Sabiedrības pozīcijas daļēju juridisku izvērtējumu un aprobežojās ar apsvēršanu un prezentēšanu. tikai daļa no lēmuma juridiskā pamata.

Papildus iepriekš minētajai sūdzībai puse 2007.gada 10.septembra vēstulē iesniedza lietā XXX piešķirto pilnvaru, kas vienlaikus bija pilnvarota saņemt korespondenci.

Ar citu 2007.gada 1.oktobra papildu vēstuli puse nosūtīja citas nodokļu iestādes rakstiskas interpretācijas fotokopiju par nodokļu pienākuma rašanos elektroniskā rēķina ziņojuma atkārtotas nosūtīšanas gadījumā.

Varšavas Nodokļu palātas direktors, iepazīstoties ar visu lietā savākto materiālu, ņemot vērā pieteikumā uzrādītos lietas faktus un piemērojamos nodokļu tiesību aktus, norāda:

Vispārējais noteikums, kas izriet no Art. 106 sek. 1 2004. gada 11. marta likuma par nodokli par precēm un pakalpojumiem (Likumdrošības Vēstnesis Nr. 54, 535. poz., ar grozījumiem) - turpmāk PVN likums, tas ir, ka rēķinus izsniedz nodokļu maksātāji, kas minēti 2004. gada 1. jūlija pantā. 15, dokumentējot veikto darbību, kā norādīts nodrošinājuma struktūrā. Iepriekš minētais likums neievieš nekādus papildu noteikumus šajā sakarā, bet dod iespēju valsts finanšu ministram definēt detalizētus noteikumus rēķinu ievietošanai, tajos iekļaujamajiem datiem, kā arī to glabāšanas veidu un termiņu (106. pants (8. ) (1) likuma par PVN). Likumdevējs arī atstāja par valsts finansēm atbildīgajam ministram rīcības brīvību, konsultējoties ar par datorizāciju atbildīgo ministru, ar rīkojumu definēt rēķinu elektroniskā veidā izrakstīšanas un nosūtīšanas veidu un nosacījumus, kā arī noteikumus. elektroniski nosūtīti rēķini (PVN likuma 106. panta 10. un 11. punkts).

Izmantojot likumā noteikto deleģējumu, kas minēts Art. 106 sek. PVN likuma 8 1. punktu, finanšu ministrs 2005. gada 25. maijā izdeva rīkojumu par nodokļu atmaksu atsevišķiem nodokļu maksātājiem, avansa nodokļa atmaksu, rēķinu izrakstīšanu, to uzglabāšanas veidiem un preču un pakalpojumu sarakstu, par kuriem tiek piemērots nodokļa atbrīvojums. neattiecas uz precēm un pakalpojumiem (Juridiskais Vēstnesis Nr. 95, 798. punkts, ar grozījumiem), kas darbojas 8. sek. 1 šo noteikumu 1.punktu, ka nodokļu maksātāji, kas reģistrējušies kā aktīvie PVN maksātāji, kuriem ir nodokļa identifikācijas numurs, izraksta rēķinus, kas marķēti ar vārdu "PVN RĒĶINS".

9. sek. 1 iepriekš punktā finanšu ministrs precizēja vismaz, kādi elementi jāiekļauj pārdošanu apliecinošajā rēķinā, tai skaitā:

  • pārdevēja un pircēja vārdi un uzvārdi vai vārdi vai īsie vārdi un to adreses
  • pārdevēja un pircēja nodokļu identifikācijas numuri, ievērojot punktu 10 un 11
  • diena, mēnesis un gads vai pārdošanas mēnesis un gads, kā arī izrakstīšanas datums un rēķina kārtas numurs ar atzīmi "PVN RĒĶINS"; nodokļu maksātājs rēķinā var norādīt pārdošanas mēnesi un gadu, ja notiek nepārtraukta tirdzniecība
  • preces vai pakalpojuma nosaukums
  • mērvienība un pārdoto preču daudzums vai sniegto pakalpojumu veids
  • preces vai pakalpojuma vienības cena bez nodokļa summas (vienības neto cena)
  • to preču vai sniegto pakalpojumu vērtība, uz kurām attiecas pārdošana, bez nodokļa summas (neto pārdošanas vērtība)
  • nodokļu likmes
  • sniegto preču vai pakalpojumu neto pārdošanas vērtības summa, iedalot individuālās nodokļu likmēs un ar nodokli neapliekamās un neapliekamās
  • nodokļa summa no preču (pakalpojumu) neto pārdošanas vērtības summas, kas sadalīta summās, kas saistītas ar individuālajām nodokļa likmēm
  • preču vai sniegto pakalpojumu pārdošanas vērtība kopā ar nodokļa summu (bruto pārdošanas vērtība), kas sadalīta summās, kas saistītas ar individuālām nodokļu likmēm vai ar nodokli neapliekamās vai ar nodokli neapliekamās summās
  • kopējā maksājamā summa ar maksājamo nodokli, kas izteikta cipariem un vārdiem

Šajā brīdī jāatzīmē, ka likumdevējs citētajā noteikumā izmantoja frāzi "vismaz", un tāpēc precizēja, kādi elementi ir jāiekļauj rēķinā, taču šo katalogu neaizvēra. Nozīmē, ka iestāde, kas izraksta rēķinu, var iekļaut arī citus elementus šajā dokumentā. Pamatojoties uz to, puse norādītajos rēķinos iekļāva papildu informāciju, piemēram, pasūtījuma numuru vai darbuzņēmēja tirdzniecības zāles numuru.

Saskaņā ar 17. §. 1 iepriekš punktu, koriģējošu rēķinu izraksta arī tad, ja cena ir palielināta pēc rēķina izrakstīšanas vai kļūdas cenā, likmē vai nodokļa apmērā vai kādā citā rēķina pozīcijā.Jāpiebilst, ka, lietojot frāzi "vai jebkurā citā pozīcijā", likumdevējs pieļāva, ka kļūdu var labot ar koriģējošu rēķinu.

Savukārt, pamatojoties uz likumā noteiktajiem deleģējumiem, kas paredzēti Art. 106 sek. PVN likuma 10. un 11.punktu, finanšu ministrs 2005.gada 14.jūlijā izdeva rīkojumu par rēķinu izrakstīšanu un nosūtīšanu elektroniskā formā, kā arī šo rēķinu uzglabāšanu un pieejamību nodokļu iestādei vai nodokļu inspekcijas iestādei (Žurnāls likumi Nr. 133, 1119. punkts). 4. sek. 2 iepriekš punktā, likumdevējs nolēma, ka rēķinus var izrakstīt, nosūtīt un glabāt elektroniskā veidā, ja to izcelsmes autentiskums un satura integritāte tiks garantēta ar elektroniskās datu apmaiņas (EDI) palīdzību saskaņā ar līgumu par Eiropas elektroniskās datu apmaiņas modelis, ja noslēgtais līgums par šo apmaiņu paredz tādu procedūru piemērošanu, kas garantē rēķinu izcelsmes autentiskumu un datu integritāti. Saskaņā ar 5. §. 1 iepriekš punktu, korektīvos rēķinus un rēķinu dublikātus, kas izrakstīti un nosūtīti elektroniskā veidā, nosūta vienā un tajā pašā formā. Gadījumos, kad formālu vai tehnisku šķēršļu dēļ nav iespējams izsniegt un nosūtīt apakšpunktā minēto dokumentu. 1, elektroniskā veidā, it īpaši, ja rēķinu saņēmējs atsauc piekrišanu to izrakstīšanai un nosūtīšanai elektroniskā veidā, nodokļu maksātājs šo dokumentu izsniedz papīra formā, ar piezīmi, ka attiecināms attiecīgi koriģējošais rēķins vai rēķina dublikāts. uz elektroniskā formā izrakstīto rēķinu (minēto noteikumu 5.§ (2)).

Kā liecina augstākminētais regulējums, nodokļu maksātājam, kurš izraksta rēķinu elektroniskā formā, ir iespēja, ja kādā rēķina pozīcijā ir pieļauta kļūda, izrakstīt korektīvu rēķinu un nosūtīt to elektroniskā vai papīra formā, ja tas ir formāls vai tehnisks. šķēršļi neļauj izsniegt un nosūtīt šādu dokumentu elektroniskā formā.

Izskatāmajā gadījumā Puse norādīja, ka papildu komercdatu labošanas gadījumā e-ziņas atkārtota nosūtīšana, taču, pēc tās domām, cits rēķins netiek izrakstīts. Ņemot vērā augstāk minētos tiesību aktus, kļūdas gadījumā kādā rēķina pozīcijā Pusei būtu jāizsniedz korektīvs rēķins arī elektroniskā veidā vai - ja tas nav iespējams no iepriekš minētā norādīti iemesli - papīra formā. Jāpiekrīt pirmās instances nodokļu iestādes nostājai, ka e-ziņas atkārtota nosūtīšana ar veiktajām izmaiņām būs vēl viens šo pašu pārdošanu apliecinošs rēķins.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Nodokļu palātas direktore Varšavā uzskata, ka partijas pārmetumi par Finanšu ministra 2005.gada 14.jūlija noteikumu par rēķinu ievietošanu un nosūtīšanu elektroniskā formā 4.§ 2.punkta pārkāpumu, kā arī glabāt un darīt pieejamus nodokļu iestādei vai nodokļu inspekcijas iestādei šos rēķinus saistībā ar Art. 106 sek. 1 2004. gada 11. marta Likumā par preču un pakalpojumu nodokli un saistībā ar 9. §. Finanšu ministra 2005.gada 25.maija noteikumu par nodokļu atmaksu atsevišķiem nodokļu maksātājiem, nodokļa avansa atmaksu, rēķinu izrakstīšanu, to uzglabāšanu un to preču un pakalpojumu sarakstu, uz kurām neattiecas PVN atbrīvojums, nav pamatoti. piemērojamais juridiskais statuss.

Jo var rasties iespaids, ka sūdzībā izvirzītās apsūdzības ir polemika ar iepriekšminētajā noteikumiem, nevis ar VID vadītāja veikto konkrēto noteikumu interpretāciju. Varšavas Nodokļu palātas direktors vēlas uzsvērt, ka nodokļu iestādes darbojas uz likuma pamata un manā kompetencē nav noteikt, ka nodokļu maksātājs var nepildīt likumā paredzēto pienākumu.

Vienlaikus ir vērts norādīt, ka Puses darbības vai elektroniskās datu apmaiņas programmas darbības specifika var neizraisīt tiesību normu pielāgošanu konkrētai situācijai, jo tieši nodokļu maksātājs ir veic likumā noteiktos pienākumus, pielāgojot savu darbību tajā norādītajām prasībām.

Tāpat puse nevar būt godīga, ka ar Nodokļu pārvaldes priekšnieka lēmumu tiek pārkāpts Art. 88 sek. 3.a, 3. punkts un art. 108 sek. Likuma par preču un pakalpojumu nodokli 1. Saskaņā ar Art. 88 sek. 3a PVN likuma 3. punkts - uz iesnieguma iesniegšanas dienu - nav pamats nodevas nodokļa samazināšanai un nodokļa starpības atgriešanai vai priekšnodokļa, rēķinu un muitas dokumentu atgriešanai. gadījumā, ja ir izrakstīts vairāk nekā viens rēķins, kas apliecina vienu un to pašu pārdošanu. Jo situācijā, ko Puse uzrādījusi e-ziņas atkārtotas nosūtīšanas brīdī ar veiktajām izmaiņām - un nav nozīmes, vai tās attiecas uz likumdevēja kā obligāto norādītajiem datiem vai rēķina izrakstītāja sniegtajiem papildu datiem. - vairāk nekā viens rēķins, kas dokumentē vienu un to pašu notikumu. Kā norādīts iepriekš, likumdevējs kļūdas konstatēšanas gadījumā izrakstītajā rēķinā paredzēja tās labošanu, izrakstot rēķina labojumu, nevis atkārtoti izsniedzot dokumentu. Šādā gadījumā normas norādījums, kas ietverts Art. 108 sek. PVN likuma 1. pantu, saskaņā ar kuru, ja juridiskā persona, organizatoriskā vienība bez juridiskas personas statusa vai fiziska persona izraksta rēķinu, kurā uzrāda nodokļa summu, tai ir pienākums to samaksāt. Tas nozīmē, ka e-ziņas atkārtota nosūtīšana ar veiktajām izmaiņām radīs situāciju, kas norādīta iepriekš minētajā noteikumu, un nodokļu maksātājam būs pienākums samaksāt nodokļa summu, kas izriet no šādā veidā ievietotā rēķina.

Vēlreiz jāuzsver, ka komentētais Art. PVN likuma 108. pants neparedz, ka pienākums maksāt nodokli par precēm un pakalpojumiem ir atkarīgs no pārdošanas, bet tikai ar rēķina izrakstīšanu. Līdz ar to, tā kā likumdevējs ir norādījis īpašu rēķina izrakstīšanas kārtību, tas nozīmē, ka arī elektroniskā rēķina izrakstīšana apstākļos, kas norādīti Regulas Nr. Likuma par preču un pakalpojumu nodokli 108. pantu radīs nepieciešamību maksāt nodokli.

Savukārt, atsaucoties uz Partijas apgalvojumu, ka tika pārkāpts rēķinu nolikuma 18.§ saistībā ar Art. 106 sek. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 10. pantu, Varšavas Nodokļu palātas direktors atzīmē, ka saskaņā ar likuma 18. paragrāfu 1 Finanšu ministra 2005.gada 25.maija noteikumu par nodokļa atmaksu atsevišķiem nodokļu maksātājiem, nodokļa avansa atmaksu, rēķinu izrakstīšanu, to uzglabāšanu un to preču un pakalpojumu sarakstu, uz kurām neattiecas PVN atvieglojumi, preču pircējs vai pakalpojumiem, kas saņēmuši rēķinu vai labojošu rēķinu, kurā ir kļūdas jebkurā informācijā, kas īpaši saistīta ar pārdevēju vai pircēju vai preču vai pakalpojumu apzīmējumu, izņemot kļūdu rēķina pozīcijās, kas norādītas 9.§. 1-12, var izrakstīt rēķinu, ko sauc par labojuma piezīmi. Pareizs ir Puses apgalvojums, ka pircējs ir persona, kas ir pilnvarota izrakstīt labojumu, nevis rēķina izsniedzējs. Tomēr situācijā, kad kļūdainu rēķinu jebkādu iemeslu dēļ nav iespējams izlabot, izrakstot labojošu rēķinu, pirmās instances institūcijas nostāja šķiet pamatota.

Taču jāņem vērā, ka šāda nostāja bija ietverta lēmumā Nr.1471 / VTR2 / 443-33b / 07 / MŻ un Partija to atzina par likumīgu, par to sūdzību neiesniedzot.

Ņemot vērā sūdzībā izteikto apgalvojumu, ka Partijas nostāja likumā izvērtēta tikai daļēji, apelācijas instance norāda, ka Nodokļu pārvaldes priekšnieks pēc Partijas 2007.gada 18.maija lūguma izdevis trīs lēmumus, no kuriem divus partija pārsūdzēja. Katrā no izdotajiem lēmumiem nodokļu iestāde atsaucās uz kādu no Puses uzziņām, kas ietvertas iepriekšminētajā Lūgums. Šī iemesla dēļ pārsūdzētajā lēmumā Nr.1471 / VTR2 / 443-33c / 07 / MŻ, kurā sniegta atbilde uz iesnieguma jautājumu Nr.4, ietvertā Nodokļu pārvaldes priekšnieka amats ir nodoklis. iestādes attieksme tikai pret šo pieteikuma daļu un tikai nostāja, kas ietverta visos trijos noteikumos, veidos Puses pieprasījumā minēto noteikumu rakstisku interpretāciju.

Varšavas Nodokļu palātas direktore, vērtējot pārsūdzēto pirmās instances institūcijas lēmumu, nevar piekrist apgalvojumiem, ka tas neatbilst formālām prasībām, piemēram, jautājuma iesniedzēja nostājas juridiskajam izvērtējumam vai juridiskā pamata precizēšanai. Nodokļu pārvaldes priekšnieks veica jautājošās puses pozīcijas juridisku izvērtējumu, kā arī sniedza rakstisku skaidrojumu par nodokļu tiesību piemērošanas apjomu un veidu individuālā nodokļu maksātāja gadījumā. Tādēļ tas, ka Puse nav apstiprinājusi šo interpretāciju, nevar būt par pamatu prasībai par likuma pārkāpumu.