KPiR un nodokļu procesi - kad tas tiks atzīts par pierādījumu?

Pakalpojums

Ieņēmumu un izdevumu nodokļu grāmatiņa ir pamats norēķiniem ar nodokļu inspekciju katram nodokļu maksātājam, kurš kārto vienkāršoto nodokļu uzskaiti. Nodokļu iestādes atzīst KPiR par pierādījumu nodokļu procedūrās. Uzzini, kādiem nosacījumiem ir jāatbilst KPiR, lai birojs to viegli atpazītu!

Ieņēmumu un izdevumu grāmatiņa (KPiR)

Ieņēmumu un izdevumu grāmatiņu izmanto nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, lai noteiktu gūtos ienākumus (vai zaudējumus), t.i., nodokļa bāzi un maksājamā nodokļa summu par konkrēto taksācijas periodu/gadu. Tomēr, lai tas būtu iespējams, principā tam vajadzētu būt:

  1. bez defektiem un

  2. uzticams.

Šie ir divi galvenie nosacījumi, kuriem saskaņā ar Nodokļu kodeksa noteikumiem ir jāatbilst ieņēmumu un izdevumu virsgrāmatai.

KPiR nav brāķis, ja tas glabāts saskaņā ar Finanšu ministra 2003.gada 26.augusta noteikumos par ieņēmumu un izdevumu nodokļu grāmatiņas kārtošanu (2014.g. likuma Vēstnesis, 1037.p.) un ar paskaidrojumiem. uz šo noteikumu 1.pielikumā esošo grāmatas veidni. Tāpēc kļūdaina ieņēmumu un izdevumu virsgrāmata ir tāda, kurā ir formāli defekti.

Formālas nepilnības - tās ir nelikumības, kas izriet no atsevišķos noteikumos noteikto grāmatvedības principu pārkāpšanas. Piemēram, nav lappušu numerācijas, nepareizs notikumu datējums, traucēta ierakstu hronoloģija grāmatā.

 

No otras puses, ieņēmumu un izdevumu virsgrāmata ir uzticama, ja tā atspoguļo faktus. Noteikumi par uzticamu atzīst arī grāmatu, kas:

  • nerakstītas vai nepareizi ievadītas ienākumu/izmaksu summas, kas kopā nepārsniedz 0,5% no attiecīgajā taksācijas gadā grāmatvedībā uzrādītajiem ienākumiem/izmaksām vai taksācijas gadā uzrādītajiem ienākumiem/izmaksām līdz dienai, kad uzņēmuma vadītājs nodokļu iestāde vai nodokļu inspekcijas iestāde ir konstatējusi šīs kļūdas;

  • atbilstošu ierakstu trūkums ir saistīts ar negadījumu vai nejaušu notikumu, kas liedza nodokļu maksātājam kārtot grāmatvedību;

  • kļūdu rezultātā palielinājās nodokļa bāzes apmērs, izņemot kļūdas, kas saistītas ar pamatmateriālu, komerciālo preču iegādes izmaksu un darbaspēka izmaksu neuzrādīšanu vai nepietiekamu novērtēšanu;

  • nodokļu maksātājs ierakstus aizpildījis vai izlabojis nepareizus ierakstus grāmatiņā pirms nodokļu inspekcijas vadītāja vai nodokļu inspekcijas pārbaudes uzsākšanas;

  • nepareizi ieraksti ir acīmredzamas kļūdas rezultāts, un nodokļu maksātājam ir grāmatvedības pierādījumi, kas atbilst 1. pantā minētajiem nosacījumiem. 12 sek. Nolikuma 3.

Iemesli, kāpēc KPiR tiek uzskatīti par neuzticamiem, galvenokārt ir šādi:

  • ieraksti par notikumu, kas faktiski nenotika (piemēram, tukši rēķini),

  • nav ierakstu par notikumu, kas faktiski noticis (piemēram, ieņēmumu neizpaušana),

  • summas, kas nav faktiskās summas (piem., nepietiekami novērtēti ienākumi).

Neuzticama un bojāta KPiR sekas

Nodokļu maksātājam jārēķinās ar sodu par neuzticamu vai kļūdainu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti. KPiR neuzticama darbība ir fiskālais pārkāpums, par kuru draud naudas sods līdz 240 dienas likmēm. Dienas likme svārstās no 1/30 no minimālās algas līdz pat 400 reižu mazākajai dienas likmei.

Uzmanību!

Zemākā dienas likme 2016. gadā ir PLN 61,67, bet augstākā ir PLN 24 668.

Neuzticama ieņēmumu un izdevumu un nodokļu procedūru grāmatiņa

Ja nodokļu iestāde nodokļu procesa gaitā konstatēs, ka ieņēmumu un izdevumu virsgrāmata nav uzticama, tā nepieļaus šādu nodokļu deklarāciju kā pierādījumu nodokļu procedūrā. Tas var to darīt pilnībā vai daļēji. Tā rezultātā tā neatkarīgi aplēš nodokļa bāzi saskaņā ar nodokļu rīkojumā noteiktajām metodēm.

Nodokļu iestādes aprēķins par nodokļa bāzi

Nodokļu kodeksā ir izdalītas šādas metodes, kā nodokļu iestāde aprēķina nodokļu bāzi:

  1. iekšējais salīdzinošais - tas ir, apgrozījuma salīdzinājums tajā pašā uzņēmumā par iepriekšējiem periodiem, kuros ir zināma nodokļa summa;

  2. ārējais salīdzinājums - kas sastāv no apgrozījuma salīdzināšanas citos uzņēmumos, kas darbojas ar līdzīgu darbības jomu un ar līdzīgiem nosacījumiem;

  3. inventarizācija - sastāv no uzņēmuma aktīvu vērtības salīdzināšanas perioda sākumā un beigās, ņemot vērā apgrozījuma ātrumu;

  4. ražošana - kas sastāv no uzņēmuma ražošanas jaudas noteikšanas,

  5. izmaksas - sastāv no apgrozījuma apmēra noteikšanas, pamatojoties uz uzņēmumam radušos izmaksu summu, ņemot vērā šo izmaksu īpatsvara attiecību apgrozījumā;

  6. ienākumu daļa apgrozījumā - tas ir, ienākumu apmēra noteikšana no atsevišķu preču pārdošanas un noteiktu pakalpojumu sniegšanas, ņemot vērā šīs pārdošanas (veikto pakalpojumu) daļas apjomu kopējā apgrozījumā.

Īpašos gadījumos, ja nav iespējams piemērot kādu no iepriekš minētajām metodēm, nodokļu iestāde var izmantot citu nodokļa bāzes aprēķināšanas metodi. Ja nodokļu grāmatiņās ietvertie dati tiek papildināti ar procesa gaitā iegūtiem pierādījumiem un ļauj noteikt nodokļa bāzi, nodokļu iestāde nodokļa bāzi neaplēš.