Algas pārmaksa sakarā ar slimības atvaļinājuma piegādi pēc samaksas

Apkalpošana

Slimības laikā darbinieks nesaglabā tiesības uz pilnu atalgojumu - saskaņā ar Darba kodeksa noteikumiem viņam pienākas 80% no atalgojuma. Ko darīt, ja darbinieks nodrošina slimības lapu pēc algas izmaksas? Kā rīkoties šādā situācijā? Vai ir jāuzskaita atalgojuma pārmaksa?

Darbinieka atlīdzība par slimību - par cik dienām un cik maksā darba devējs?

Darba kodekss regulē jautājumus par atalgojumu, kas pienākas darbiniekam slimības atvaļinājuma laikā. Darba kodeksa 92. pants satur piemērojamos noteikumus, no kuriem izriet, ka:

  1. Par darbinieka darbnespējas laiku slimības vai izolācijas dēļ infekcijas slimības dēļ - kopumā līdz 33 dienām kalendārā gada laikā, un 50 gadu vecumu sasniegušam darbiniekam - līdz plkst. Kopā 14 dienas kalendārā gada laikā - darbiniekam saglabājas tiesības uz 80% no darba samaksas, ja vien spēkā esošie darba tiesību akti neparedz lielāku atlīdzību par šo kontu;
  2. Par darbinieka darbnespējas periodu nelaimes gadījuma ceļā uz darbu vai no darba vai slimības grūtniecības laikā rezultātā - kopumā līdz 33 dienām kalendārā gada laikā, un darbiniekam, kurš sasniedzis 50 gadu vecumā - kas kalendārā gada laikā kopumā ilgst līdz 14 dienām - darbinieks saglabā tiesības uz 100% no darba samaksas;
  3. Par darbinieka darbnespējas laiku sakarā ar šūnu, audu un orgānu donora kandidātiem paredzēto nepieciešamo medicīnisko pārbaužu veikšanu un šūnu, audu un orgānu ziedošanas procedūru - kopumā 33 dienas kalendārā. gadā, un darbiniekam, kura mūža vecums ir vecāks par 50 gadiem, kas kalendārā gada laikā kopumā ilgst līdz 14 dienām, darbiniekam saglabājas tiesības uz 100% no atalgojuma.

Līdz ar to, ja darbinieks uzrāda slimības lapu, kas liecina, ka viņš ir slims (vienlaicīgi nav stāvoklī), darba devējs viņam izmaksā atlīdzību par 33 dienām kalendārajā gadā, bet, ja darbinieks ir 50 gadus vecs - par 14. darba prombūtnes dienas. Pēc šī laika darbinieks saņems ZUS izmaksātos slimības pabalstus. Būtiski, ka darba devējs slimības naudu izmaksā attiecīgi 33 vai 14 dienas kalendārā gada laikā. Līdz ar to darbinieks var būt slims "pa daļām", var izmantot dienas, uz kurām viņam pienākas, piemēram, gada pirmajā ceturksnī, kas nozīmēs, ka turpmākos slimības periodus jau apmaksās ZUS, un darba devējam vispār nebūs jāmaksā atalgojums. Savukārt, ja darbinieks saslims 30.novembrī, un viņa atlaišana ilgs līdz nākamā gada 1.februārim, pieņemot, ka viņš iepriekš nav slimojis, darba devējs slimības naudu maksās kopumā par 60 dienām pēc kārtas. Noteikums skaidri nosaka, ka šis pienākums viņam tiek uzlikts uz 33 dienām kalendārajā gadā.

Prezentācija par atlaišanu pēc algas izmaksas

Pamats, lai pieņemtu darbinieka darbnespēju slimības dēļ, ir medicīniskās izziņas uzrādīšana. Lai gan jau pastāv elektronisko slimības lapu sistēma, kas tiek automātiski ģenerētas un nosūtītas darba devējiem, izmantojot Elektronisko pakalpojumu platformu, ne katram darba devējam tajā ir jābūt kontam. Ja tā nav - atbrīvojumi tiek izsniegti papīra formā, tie jānogādā darba devējam 7 dienu laikā no izsniegšanas dienas.

Kavēšanās var radīt problēmas ar darba devēju – piemēram, iestāties neattaisnotā prombūtnē no darba, kas var beigties pat ar darba līguma laušanu darbinieka vainas dēļ, tāpēc atceries nodrošināt darba devējam slimības lapu.

Algu pārmaksa

Atalgojuma pārmaksa radīsies, kad darbinieks saņems lielāku atalgojumu, nekā vajadzētu.

1. piemērs.

Jana Novaka darbinieks saņem atalgojumu kalendārā mēneša beigās. Maksājumu saņēmis par visu 2019. gada septembri, taču 2019. gada 2. oktobrī darba devējam piešķīris slimības lapu, kas liecina, ka darba nespēja slimības dēļ ilgst no 2019. gada 26. septembra līdz 6. oktobrim.

Līdz ar to darba alga, kas darbiniekam izmaksāta par laika posmu no 26. līdz 30. septembrim, ir pārmaksa. Jans Novaks saņēma pilnu algu, un viņam vajadzēja saņemt 80% no algas sakarā ar darba nespēju slimības dēļ. Turklāt šajā gadījumā atalgojuma pārmaksa arī pārvērtēja sociālās apdrošināšanas, veselības un nodokļu iemaksu (kas ir atkarīgas no atalgojuma apmēra) aprēķināšanas bāzi.

Atlīdzības pārmaksa un tās norēķinu veids

No darba samaksas tiek ieturēta iepriekšējā (tiešā) samaksas datumā samaksāto summu pilna summa par darba prombūtnes periodiem, par kuriem darbiniekam nav tiesību uz atlīdzību. Šādam atskaitījumam nav nepieciešama darbinieka piekrišana. Tas nekādā gadījumā nav atskaitījums no algas par darbu, lai gan faktiski izmaksātā alga tiek samazināta.

Atskaitījumu var veikt pilnībā

Galvenā atšķirība starp atskaitīšanu un atskaitīšanu ir tā, ka atskaitīšanas noteikumi aizsargā darbiniekus no pārmērīgiem atskaitījumiem. Atskaitījumu gadījumā šos noteikumus nepiemēro. Līdz ar to nav pienākuma atstāt darbiniekam brīvu summu, nav nepieciešams nodrošināt, lai ieturējums nepārsniegtu procentuālo daļu no noteiktā atalgojuma apmēra.

Parasti ar šo problēmu nesaskaras darba devēji, kuri darba samaksu izmaksā pēc kavēšanās nākamajā mēnesī, jo parasti jau ir informācija, ka darbinieks jau ir bijis slimības atvaļinājumā uz noteiktu laiku un bijis prombūtnē no darba slimības dēļ. Protams, darba devējs par šiem apstākļiem var uzzināt tik vēlu, ka nāksies nokārtot arī pārmaksātās algas. Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Darbinieka piekrišana – vai tā ir nepieciešama un kad?

Likums, Darba kodekss, ietver Art. 87.§ 7. No tā izriet, ka no darba atlīdzības tiek ieturēta pilna summa, kas izmaksātas iepriekšējā maksājuma dienā par darba kavējuma laiku, par kuru darbiniekam nav saglabājušās tiesības uz atlīdzību. Šajā gadījumā darbiniekam nepaliek tiesības uz 20% no atalgojuma sakarā ar slimību un to, ka darba devējs viņam izmaksā 80% no atalgojuma.

Darba devējs drīkst veikt šādu atskaitījumu agrākajā maksājuma datumā. Rezultātā vairākus mēnešus pēc darba algu pārmaksas rašanās algas pārmaksu nevar atskaitīt.

Pamatojoties uz pantu. 91 no Darba likumu kodeksa, taču viņš tos varēs atskaitīt, taču tikai ar darbinieka piekrišanu, kas tiks izteikta rakstiski. Līdz ar to nosacījums, lai atļautu darba devēja ieturējumu no atalgojuma par iepriekšējiem mēnešiem, ir darbinieka piekrišana. Ja darbinieks šādu piekrišanu nedos un darba devējs ietur pārmaksu no viņa atalgojuma, viņš rīkosies pretēji darba atlīdzības aizsardzības noteikumiem un tiks pakļauts civilprocesam, ja darbinieks nolems tos ierosināt. Šo nostāju apstiprina spēkā esošais Augstākās tiesas 1994.gada 4.oktobra spriedums lietā I PRN 71/94.

2. piemērs.

Algas no Mareka Miļevska darba devēja izmaksā mēneša 28. datumā. Pēc atalgojuma izmaksas par 2019. gada septembri Jans Novaks, kura alga mēnesī ir 3500 PLN mēnesī, saņēma slimības lapu, kas liecina, ka viņš ir darbnespējīgs no 2019. gada 28. septembra līdz 2. oktobrim (5 dienas). Par septembri viņš saņēma pilnu atalgojumu 3300 PLN.

Pārmaksātās atalgojuma ieturējums par šī gada februāri. jāveido no algas par oktobri, samazinot to par kopējo slimības prombūtnes dienu skaitu šādi:

PLN 3300: 30 dienas = PLN 110

PLN 110 x 5 slimības atvaļinājuma dienas = PLN 550

PLN 3300 - PLN 550 = PLN 2750 (alga par martu).

Kad darbiniekam nav tiesību uz slimības naudu?

Taču var rasties situācija, ka darba devējam vispār nebija pienākuma izmaksāt darbiniekam 80% no viņam pienākošās atalgojuma. Tā tas ir šādos gadījumos:

  • kamēr darbinieks atrodas bezalgas atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā;
  • darbinieka īslaicīgās aizturēšanas vai ieslodzījuma laikā (ja darba attiecības nav beigušās vai nav izbeigtas);
  • ja darbnespēja radusies darbinieka tīša nozieguma vai pārkāpuma rezultātā;
  • kad to izraisījusi pārmērīga alkohola lietošana (pirmajās 5 darbnespējas dienās);
  • ja darbinieks ir viltojis slimības atvaļinājumu;
  • ja darbinieks slimības lapu izmantotu neatbilstoši tā mērķim, piemēram, veic citu algotu darbu - nopelnītu papildus naudu.

Tad darba devējs ietur visu izmaksāto slimības naudu, ko viņš bez viņa piekrišanas izmaksājis darbiniekam, kad maksājums tika veikts iepriekšējā izmaksas datumā.