Darbinieka finansētie bezmaksas pabalsti - iemaksas un nodokļi

Apkalpošana

Jautājums par darba devēja finansēto bezatlīdzības pabalstu iemaksām un aplikšanu ar nodokli darbiniekam rada daudz šaubu, galvenokārt tāpēc, ka pats bezatlīdzības pabalstu jēdziens ir plašs un neskaidrs. Iepriekš minēto problēmu risināja Satversmes tribunāls, iesniedzot - 2014. gada 8. jūlija spriedumā, atsauces Nr. K 7/13 - minēto pabalstu aplikšanas ar nodokli padziļināta analīze. Tas, vai neizmaksātajiem pabalstiem ir jāveic iemaksas, ir cieši saistīts ar to aplikšanas ar nodokļiem problēmu. Tāpēc ir vērts atsaukties uz svarīgākajiem Tribunāla secinājumiem.

Bezmaksas priekšrocības - definīcija

Bezatlīdzības pabalstu jēdziens plašākā nozīmē aptver visa veida pabalstus, kas tiek sniegti bez jebkādas samaksas.

Ienākumi no darba attiecībām

Saskaņā ar Art. 12 sek. Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 1. pantu par ienākumiem no darba tiek uzskatīti maksājumi skaidrā naudā un pabalstu natūrā vai to ekvivalenta vērtība naudā neatkarīgi no šo maksājumu un pabalstu finansēšanas avota (jo īpaši: pamatalgas, virsstundu atlīdzība, prēmijas). , balvas, ekvivalenti par neizmantoto atvaļinājumu un visas pārējās summas, neatkarīgi no tā, vai to apmērs ir noteikts iepriekš), kā arī darbiniekam izmaksātie naudas pabalsti, kā arī citu neizmaksāto vai daļēji izmaksāto pabalstu vērtība.

Kā redzams no iepriekš minētā, ienākumi no darba tiesiskajām attiecībām ietver vispārēji neizmaksātos pabalstus. Tomēr, pretēji šķietamajam, ne katrs šāds pabalsts ir apliekams ar nodokli.

Bezmaksas pabalsti, kas nav darbinieka īpašuma (pabalstu) palielināšana

Mākslā. 21 sek. Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 1 pantu tika izveidots nodokļu atvieglojumu saraksts. Tajā, cita starpā, ir uzskaitīti veselības un drošības noteikumos prasītā dienesta un aizsargtērpa vērtība, maltīšu un atjaunojošo dzērienu vērtība, uzņēmuma pārcelšanas un uzturēšanās izmaksas, kā arī dienas naudas. Tie ir ieguvumi, kas garantē higiēniskus un drošus darba apstākļus, palīdz organizēt darbu un – kopumā – ļauj pareizi veikt darbu. Tiesa, darbinieks tos izmanto, bet tikai ciešā saistībā ar veikto darbu. Norādīto atvieglojumu izpilde darbiniekiem primāri ir darba devēja interesēs, kurš, neveicot normatīvajos aktos paredzētos izdevumus (pirmām kārtām veselību un drošību), nevarētu organizēt savu uzņēmējdarbību.

Šāda veida pabalstu gadījumā darbiniekam kā fiziskai personai un ienākuma nodokļa maksātājam ārpus darba tiesiskajām attiecībām peļņas nav. Labumu no viņam sniegtajiem pabalstiem viņš nepārceļ ārpus darba attiecībām, un tas nav apliekams ienākums.

Dažādas bezmaksas priekšrocības

Mūsdienu darbinieku attiecībās darba devēji piedāvā darbiniekiem veselu virkni darba līgumā neparedzētu labumu, kas atrodas pusceļā starp atlīdzību (natūrā vai pakalpojuma veidā), kas darbiniekam tiek piešķirta kā daļa no darba atlīdzības. kas ir apliekams ar ienākuma nodokli un attiecīgos normatīvajos aktos paredzētās priekšrocības.darba devēju mājaslapas, kas kalpo atbilstošu darba apstākļu radīšanai (veselības un drošības noteikumi) un kuras ir atbrīvotas no šī nodokļa.

Darbinieku apmācība, integrācijas sanāksmju (izbraucienu) organizēšana, darbinieku apdrošināšana vai transporta uz darbu organizēšana primāri ir darba devēju interesēs. No viņu viedokļa šādas aktivitātes palielina nodarbinātības pievilcību un tādējādi kalpo labāko kandidātu piesaistei un pieņemšanai darbā, darbinieku profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai, kavējumu samazināšanai un labas atmosfēras radīšanai kolektīvā.

Atsevišķu darbinieku skatījumā darba devēja piedāvāto priekšrocību izmantošana var šķist kā apgrūtinošs pienākums ārpus viņu uzdevumu sfēras, nevis kā ieguvums.

Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Ar nodokli apliekamo un neapliekamo bezatlīdzības pabalstu nošķiršanas kritērijs

Šādam kritērijam ir jābūt objektīvam novērtējumam par to, vai ieguvums bijis darbinieka interesēs, un tas ir gadījumā, ja tas veido reālu aktīvu ieguvumu (labumu), kura ietekme ir redzama darbinieka īpašumā.

No darba devēja saņemtajiem pabalstiem neatkarīgi no tā, vai tie ir veikti naudā vai pabalsta natūrā vai pakalpojuma veidā, lai tie būtu apliekami ar nodokli, darbiniekam jārada ienākumi, ti, finansiāls labums, kas var var būt divi veidi: pievienot aktīvus, kas ir parasts naudas maksājuma rezultāts, vai ietaupīt izdevumus, kas var būt izpildes natūrā vai pakalpojuma rezultāts.

Pamatkritērijs, kas būtu jāpiemēro, nosakot, vai konkrēts neizmaksātais pabalsts veido ienākumu no darba attiecībām, ir darbinieka iemaksas veikšana gan izmērāma finansiāla labuma veidā, gan arī kā darba ņēmēja iemaksa. izmērāms izmaksu ietaupījums. Pēdējais var rasties, ja darbinieks brīvprātīgi izmantojis darba devēja piedāvāto labumu.

1. piemērs.

Ar darbinieku noslēgtajā darba līgumā darba devējs apņēmās nodrošināt darbiniekam pabalstus, kas sastāv no uzņēmuma dzīvokļa nodrošinājuma, mēnešbiļetes un veselības apdrošināšanas paketes. Pieņemot līguma nosacījumus, darbinieks piekrita pieņemt šos pabalstus, uzskatot tos par daļu no ienākumiem - daļu no atalgojuma par darbu. Līdz ar to šie pabalsti ir apliekami ar nodokli.

Neizpildās objektīvais kritērijs darbinieka finansiālā labuma (pabalsta) esamībai, t.sk. divos tālāk aprakstītajos piemēru gadījumos.

Darba devējs piedāvā darbiniekiem piedalīties integrācijas vai apmācību sanāksmēs, arī ārpus darba vietas organizētajās (izbraukuma pasākumos). Pat ja darbinieks brīvprātīgi piedalās šādā sanāksmē (konferencē, apmācībā), no viņa puses nav nekāda labuma, pat izdevumu ietaupījuma veidā. Nevar pieņemt, ka, ja nebūtu darba devēja organizētā "kursa-konferences", darbinieks būtu tērējis naudu dalībai šādā pasākumā. Grūti arī nopietni apgalvot, ka darbinieka ienākumi no darba līguma vai dienesta attiecībām ir iespēja neregulāri piedalīties pusdienās vai vakariņās, un viņa apēsto ēdienu un dzērienu vērtība nosaka nodokļa bāzi.

Darbinieka apdrošināšanas vērtība darba veikšanas laikā (apdrošināšana, kas ir nosacījums viņa uzņemšanai darbā) neveido darbinieka ienākumus. Šāda apdrošināšana ir cieši saistīta ar darba devēja darbības priekšmeta īstenošanu. Kad neizmaksātie pabalsti pieņemti kā nosacījums likumīgai darba veikšanai - darbinieka pusē nav pabalsta, ko varētu aplikt ar ienākuma nodokli.

Bezmaksas pabalsti un sociālās apdrošināšanas iemaksas

Saskaņā ar Art. 18 sek. 1 un art. 20. punkts 1, saistībā ar Art. Likuma par sociālās apdrošināšanas sistēmu 4. panta 9. punktu darbinieka izdienas pensijas, invaliditātes, slimības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanas pamats ir viņa ienākumi no darba attiecībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikumu izpratnē. . Tomēr saskaņā ar Art. 81 sek. 1. pantu, lai noteiktu darbinieku veselības apdrošināšanas iemaksu aprēķina bāzi, piemēro noteikumus, kas nosaka pensiju un invaliditātes apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanas pamatu.

Kā izriet no iepriekš minētā, sociālās apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas iemaksas tiek piemērotas tiem no darba ņēmēja saņemtajiem bezatlīdzības pabalstiem, kuri ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami ienākumi.

Problēma ar bezatlīdzības pabalstu iemaksu veikšanu un aplikšanu ar nodokļiem ir sarežģīta, un konkrēta pabalsta pareiza klasificēšana kā aktīvu palielināšana vai tāda veida pabalsts var radīt šaubas atsevišķos gadījumos. Tomēr Satversmes tribunāla 2014.gadā noteiktais kritērijs dažu pabalstu atšķiršanai no citiem ir būtisks palīgs dotā pabalsta būtības pareizā noteikšanā un atbilstošs tā kvalifikācijas pamatojums.