PVN aplikšana ar nekustamo īpašumu natūrā – kāda ir nodokļa bāze?

Vietne

Dibinot uzņēmumu, nereti iemaksājam ne tikai skaidru naudu, bet arī nekustamos īpašumus un kustamo mantu. Materiālo aktīvu ievešanu sauc par ieguldījumu natūrā. Jāprecizē, ka mantiskais ieguldījums ir ieguldījums uzņēmuma aktīvu radīšanā vai palielināšanā, kas dod tiesības piedalīties tā peļņā. Ieguldījuma natūrā priekšmets var būt nauda (ieguldījumi natūrā), lietas vai tiesības (ieguldījumi natūrā), kā arī prasmes, tehniskās vai profesionālās kompetences. Iemaksas veikšana ir saistīta ar visu tiesību uz iemaksas priekšmetu un līdz ar to arī īpašuma tiesību, ja tās pieder akcionāram, nodošanu sabiedrībai. Tādējādi ir ļoti svarīgi pareizi aplikt ar nodokli nekustamā īpašuma iemaksu.

PVN aplikšana ar nekustamo īpašumu natūrā

Saskaņā ar Regulas Nr. 5 sek. Likuma par preču un pakalpojumu nodokli, turpmāk tekstā – PVN likums, 1.punkta 1.punktu, iepriekš minēto nodokļu uzlikšanu nodoklis ir pakļauts:

  • apmaksāta preču piegāde,
  • maksas pakalpojumi valsts teritorijā.

Saskaņā ar Art. 7 sek. PVN likuma 1. pantu, piegādājot preces, kas minētas 1. pantā. 5 sek. 1. punkta 1. apakšpunkts jāsaprot kā tiesību nodošana rīkoties ar preci kā īpašniekam.
Pēc precēm, saskaņā ar Art. 2 PVN likuma 6. punktu, ar to saprot lietas un to daļas, kā arī visas enerģijas formas.
Ņemot vērā iepriekš minētos noteikumus, nekustamais īpašums, gan zeme, gan apbūvēts, atbilst preču definīcijai saskaņā ar Art. 2. likuma 6. punktu, un tā pārdošana ir preču piegāde, kas minēta 2. pantā. 7 sek. PVN likuma 1.
Jāuzsver, ka veiktā darbība, kas ir apliekama ar preču un pakalpojumu nodokli, var tikt aplikta ar atbilstošu nodokļa likmi vai atbrīvota no šī nodokļa.
Ņemot vērā minēto, nekustamā īpašuma mantiskā iemaksa uzņēmumā ir ar PVN apliekama darbība. Ieguldījums natūrā uzņēmumā ir Regulas Nr. PVN likuma 7, preču piegāde, jo iemaksas rezultātā kā īpašniekam pāriet tiesības rīkoties ar preci. Šajā brīdī jāatzīmē, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu likumdevējs paredzēja arī atbrīvojumu no nodokļa.

Nekustamā īpašuma natūrā atbrīvošana no nodokļa un PVN aplikšana ar nodokli

Atgādināsim, ka saskaņā ar Art. 43 sek. 1 PVN likuma 10. punktu, ēku, būvju vai to daļu piegāde ir atbrīvota no nodokļa, izņemot gadījumus, kad:

  • piegāde tiek veikta pirmajā norēķinā vai pirms tās;
  • starp ēkas, būves vai to daļu pirmās izmantošanas brīdi ir pagājis mazāk nekā 2 gadi.

No iepriekš minētā regulējuma izriet, ka ēku, būvju vai to daļu piegāde principā ir atbrīvota no preču un pakalpojumu nodokļa. Izslēgšana no šī atbrīvojuma notiek, ja piegāde tiek veikta pirmreizējā norēķina ietvaros vai pirms tās un situācijā, kad no pirmās norēķināšanās brīža līdz ēkas, būves vai tās daļas pārdošanai - laika posms, kas mazāks par 2 gadi ir pagājuši.
Tāpēc, lai noteiktu ēku, būvju vai to daļu piegādes aplikšanas ar nodokli noteikumus, būtiski svarīgi ir noteikt, kad notikusi pirmā izmantošana un kāds periods ir pagājis kopš tā laika.
Ar pirmo norēķinu saskaņā ar Art. Likuma 2. panta 14. punkts tiek saprasts kā ēku, būvju vai to daļu nodošana ekspluatācijā, veicot ar nodokli apliekamas darbības, pirmajam pircējam vai lietotājam pēc tam, kad:

  • celtniecība,
  • uzlabošanu, ja labiekārtojumam veiktie izdevumi ienākuma nodokļa noteikumu izpratnē sastādīja vismaz 30% no sākotnējās vērtības.

Ja nodokļu maksātājs nevar izmantot pirmo iespēju, viņš var izmantot otro atbrīvojuma tiesību priekšrocības. Saskaņā ar Art. 43 sek. 1 PVN likuma 10.a punktu, ēku, būvju vai to daļu piegāde, uz ko neattiecas 10. punktā minētais atbrīvojums, ir atbrīvota no nodokļa, ja:

  • attiecībā uz šiem objektiem to piegādātāja nebija tiesīga samazināt maksājamā nodokļa summu par priekšnodokļa summu;
  • piegādātājam nebija radušies izdevumi to uzlabošanai, par kuriem viņam bija tiesības samazināt maksājamā nodokļa summu par priekšnodokļa summu, un, ja tādi radās, tie bija mazāki par 30% no šo objektu sākotnējās vērtības.

Tomēr saskaņā ar Art. 43 sek. PVN likuma 7.a pantā minētais nosacījums. 1 punkts 10a. b) apakšpunktu nepiemēro, ja ēkas, būves vai to daļas uzlabotā stāvoklī nodokļu maksātājs ir izmantojis ar nodokli apliekamām darbībām vismaz 5 gadus.
Tādējādi visbiežāk nekustamā īpašuma mantiskā ieguldījuma gadījumā varēsim izmantot nodokļa atvieglojumu.

Nodokļa norēķins par fiziskās personas iemaksāto nekustamo īpašumu natūrā

Saskaņā ar Art. 15 sek. PVN likuma 1. pantā, nodokļu maksātāji ir juridiskas personas, organizatoriskās vienības bez juridiskas personas statusa un fiziskas personas, kuras patstāvīgi veic 2. punktā minēto saimniecisko darbību. 2, neatkarīgi no šādas darbības mērķa vai rezultāta.
Saimnieciskā darbība, saskaņā ar Art. 15 sek. PVN likuma 2. pantu, aptver visas ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbības, tostarp dabas resursu ieguvēju un lauksaimnieku, kā arī ārštata darbinieku darbības. Saimnieciskā darbība jo īpaši ietver darbības, kas ietver preču vai nemateriālo aktīvu nepārtrauktu izmantošanu komerciālos nolūkos.
Saistībā ar minēto norādāms, ka pievienotās vērtības nodokļa maksātājs nav persona, kura kā fiziska persona veic neregulārus darījumus, par kuriem nav paredzēta stingri regulāra samaksa, vai kura neveic organizētu vai reģistrēta uzņēmējdarbība. Atsevišķu darbību nejauša veikšana ārpus saimnieciskās darbības sfēras arī neļauj konkrēto subjektu atzīt par nodokļu maksātāju šo darbību ietvaros.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ne vienmēr iemaksas natūrā veikšana ir ar PVN apliekama darbība. Nekustamā īpašuma natūrā aplikšana ar PVN, kā likums, nenotiks, ja to atvedīs fiziska persona.

Materiāls aktīvs kā pašu ieguldījums un nekustamā īpašuma aplikšana ar PVN natūrā

Kā jau iepriekš aprakstījām, norēķini par uzņēmumam natūrā nodoto nekustamo īpašumu var tikt aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Tādējādi mums ir jānosaka šī darījuma vērtība PVN vajadzībām. Saskaņā ar Art. 29.a punkts. PVN likuma 6. pantā, nodokļa bāzē ietilpst:

  • nodokļi, nodevas, nodevas un citi līdzīga rakstura maksājumi, izņemot nodokļa summu;
  • papildu izmaksas, piemēram, komisijas maksas, iepakošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas, ko piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs iekasē no pircēja vai saņēmēja.

Tādējādi viss, kas veido maksājumu, ir jāuzskata par nodokļa bāzi (kas tomēr, kā norādīts iepriekš, nav pielīdzināma mantiskā ieguldījuma objekta tirgus vērtībai). Tātad īpašuma vērtība būs akciju vai akciju vērtība.
Ja tiek veikts ieguldījums natūrā nekustamā īpašuma veidā, uzņēmums ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli. Iepriekšminēto apliecina Nodokļu informācijas direktora 2018.gada 16.oktobra individuālā interpretācija (Nr.0112-KDIL2-1.4012.445.2018.1.MK):

"Kā izriet no iepriekš minētajām tiesību normām, priekšnodokļa nomaksa saskaņā ar likuma 86. panta 1. punktā noteiktajiem principiem ir atkarīga no tā, vai iegādātās preces un pakalpojumus izmanto reģistrēts, aktīvs PVN maksātājs kā komercdarbības daļa, lai veiktu ar preču un pakalpojumu nodokli apliekamas darbības.
Apspriežamajā gadījumā tiks izpildīti atskaitījumu pieļaujošie nosacījumi, jo uzņēmums ir reģistrēts, aktīvs PVN maksātājs un ar mantiskā ieguldījuma palīdzību iegūtās preces un pakalpojumus Pieteikuma iesniedzējs izmantos ar nodokli apliekamo darbību veikšanai. preces un pakalpojumi.
Rezumējot, ja objektus natūrā uzņēmums izmantos darbībām, kas pilnībā apliktas ar pievienotās vērtības nodokli, uzņēmums ir tiesīgs no šo darījumu dokumentējošā rēķina atskaitīt 100% PVN, ņemot vērā Regulas Nr. likuma 88."