Atkārtoti rēķini ir netipiski, grūti interpretējami produktiem un pakalpojumiem

Vietne

Atkārtota rēķina izrakstīšanas darbība rada daudz problēmu gan uzņēmējiem, gan grāmatvežiem, kas saistīti ar turpmāko grāmatvedības dokumentu noformēšanu un pareizu atkārtotā rēķina atzīšanu grāmatvedības grāmatās. Ir neskaitāmi jautājumi par to, kā izrakstīt atkārtotu rēķinu, kādai ir jābūt nodokļa likmei atkārtotajā rēķinā, vai tad, kad rodas nodokļu saistības, "tālāk pārdotajai" precei/pakalpojumam var pievienot maržas un papildu izmaksas? Kamēr jautājums par komunālo pakalpojumu (elektrība, gāze) pārrakstīšanu, kas saistīti ar telpu īri, savā ziņā ir precizēts daudzās nodokļu interpretācijās un administratīvo tiesu spriedumos, šaubas var rasties, pārrēķinot tādas preces kā degviela, alkohols vai pārt. - rēķinu izrakstīšanas pakalpojumi, piemēram, viesnīcu pakalpojumi.

Kas ir atkārtota rēķina izrakstīšana? Atkārtota rēķina pieteikšanas nosacījumi

Atkārtota rēķinu izrakstīšana nav jauna institūcija, kas parādījusies nodokļu likumā. Lai gan tā ir izplatīta parādība, likumdevējs šim terminam juridisku definīciju līdz šim nav ieviesis.

Tomēr nevar teikt, ka atkārtotu rēķinu izrakstīšanu nav regulējis likumdevējs. Saskaņā ar Art. 8 sek. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 2.a punkts, ja pakalpojumu sniegšanā piedalās nodokļa maksātājs, darbojoties savā vārdā, bet trešās personas labā, tiek pieņemts, ka nodokļu maksātājs šos pakalpojumus ir saņēmis un sniedzis pats.

Iepriekš minēto ilustrē diagramma zemāk:

Praksē atkārtota rēķina izrakstīšana nozīmē, ka nodokļu maksātājs, kurš iegādājas preces/pakalpojumu savā vārdā, bet trešās personas labā, darbojas kā starpnieks starp pārdevēju un faktisko un gala saņēmēju.

Atkārtota rēķina izrakstīšanas galvenais mērķis ir atspoguļot faktisko saimniecisko notikumu (preču/pakalpojumu tālākpārdošanu) un tā pareizu (uzticamu) dokumentāciju.

Nevar aizmirst, ka atkārtotais rēķins ir nekas cits kā standarta rēķins, kurā ir jāietver visa informācija, kas noteikta 2. panta 1. punktā. 106.e punkts. PVN likuma 1.

Atkārtotā rēķinā jānorāda tālākpārdoto preču/pakalpojumu vērtība un tām atbilstošās likmes, kas ir identiskas no pārdevēja saņemtajam PVN rēķinam, neatkarīgi no tā, vai nodokļu maksātājs (brokeris) ir tiesīgs sniegt šādus pakalpojumus vai pārdot šīs preces. To apstiprina Varšavas Augstākās administratīvās tiesas 2012. gada 25. oktobra spriedums, I FSK 65/12:

atkārtota rēķina izrakstīšana, kuras galvenais mērķis ir atkārtota rēķina izrakstīšana par konkrēta pakalpojuma izmaksām tā faktiskajam labuma guvējam (piemēram, nomas pakalpojumu gadījumā komunālo pakalpojumu izmaksu nodošana no nomnieka uz nomnieku), tādējādi būs nodokļu maksātājs šim saņēmējam izraksta atkārtotu rēķinu, kas dokumentē nodokļu maksātāja paziņojumu par to pašu pakalpojumu, ko viņš saņēma. Tādējādi atkārtotu rēķinu izrakstīšanu par pakalpojumiem var definēt kā rēķina izrakstīšanu par pakalpojumu, ko PVN maksātājs sniedzis ar trešās personas palīdzību. Tāpēc PVN ietekmes ziņā tai būs tādas pašas sekas kā pakalpojumu sniegšanai. Tā rezultātā iestādei, kas izraksta atkārtotu rēķinu, uz pabalstiem, par kuriem ir izrakstīti atkārtoti rēķini, būtu jāpiemēro nodokļu noteikumi, kas paredzēti pārrēķinātiem pabalstiem, neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz nodokļa likmi vai rēķina izrakstīšanas datumu (atkārtota rēķina izrakstīšana, kas patiesībā ir rēķins atkārtoti rēķinu izrakstītā iestāde faktiskajam saņēmējam par atkārtotiem pakalpojumiem).

Līdzīgu nostāju pauda Glivices provinces administratīvā tiesa savā 2016. gada 4. novembra spriedumā, III SA / Gl 879/14:

atkārtota rēķina izmantošanas nosacījums cita starpā ir tāds, ka pakalpojumam jābūt nemainīgam un jāpiemēro tāda pati likme vai nodokļa atbrīvojums, kas norādīts pārdevēja izrakstītajā rēķinā.

Iepriekš minētie spriedumi ir ļoti svarīgi attiecībā uz iespēju atkārtoti izrakstīt rēķinus noteiktām precēm vai pakalpojumiem, kuru tirdzniecībai Polijā nepieciešama licence (piemēram, degviela, alkohols). Tie parāda, ka, lai tālākpārdotu preces vai pakalpojumus ar atkārtota rēķina izrakstīšanas nosacījumiem, kuru apgrozījums ir iespējams tikai koncesijas subjektam (pārdevējs diagrammā iepriekš), sākotnējam saņēmējam nav nepieciešama atļauja. (koncesija), lai to pārdotu faktiskajam saņēmējam.prece vai pakalpojums.

Turklāt nodokļu maksātājs (brokeris) nevar pievienot atkārtotam rēķinam nekādas papildu izmaksas un savu maržu. Tas ir saistīts ar pašu atkārtoto rēķinu izrakstīšanas būtību. Preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas atkārtots rēķins, nevar apstrādāt iepriekš, t.i., tie nevar būt sniegtā galaprodukta vai pakalpojuma sastāvdaļa, un tādējādi starpnieks tos nevar izmantot savas uzņēmējdarbības vajadzībām. Sākotnējam preces vai pakalpojuma pircējam (nodokļu maksātājam/starpniekam) ir pienākums (ja viņš nolemj pārdot tālāk kā daļu no atkārtota rēķina izrakstīšanas) pārdot preci vai pakalpojumu pilnīgi nemainītā veidā un par pirkuma cenu.

Ideāls risinājums atkārtotu rēķinu izrakstīšanas jomā ir iepriekšējs regulējums par preču vai pakalpojumu atkārtotu izrakstīšanas iespēju starp starpnieku un gala saņēmēju, izmantojot civiltiesisku līgumu. Tiesa, šāds pienākums likumā nav noteikts, tomēr saimniecisko darījumu noteiktības dēļ ir saprātīgi uzņēmēju savstarpējās attiecības regulēt papildu līguma noteikumu veidā par pārrēķinu izrakstīšanu. Tas ir svarīgi, jo tas ir pierādījums iespējamā tiesas procesa laikā un papildus ir nodrošinājums nodokļu iestādes pārbaudes gadījumā.

Kopumā, lai varētu izrakstīt atkārtotu rēķinu, ir jānotiek vairākiem apstākļiem, piemēram:

  • atkārtota rēķina priekšmetam ir jābūt precēm/pakalpojumiem, kas ir pieejami un pieņemti uzņēmējdarbības darījumos,
  • preču/pakalpojumu tālākpārdošana notiek par pirkuma cenu (bez papildu izmaksām un starpības), ar tādu pašu nodokļa likmi,
  • preci/pakalpojumu izmanto faktiskais saņēmējs.

Degvielas atkārtots rēķins

Ar degvielas pārrēķinu saistītos jautājumus vislabāk var izskaidrot, izmantojot degvielas karšu piemēru.

1. piemērs.

Uzņēmums W. veic uzņēmējdarbību automašīnu nomas jomā. Savā servisā bez iespējas izmantot pašu auto piedāvā arī servisu automobilim piestiprinātu degvielas karšu veidā, kuras izsniedz DUS apkalpojošie uzņēmumi (ar degvielas tirdzniecības licenci). Degvielas karte ļauj īrniekam degvielas uzpildes stacijā iegādāties degvielu bez skaidras naudas. Degvielas uzpildes stacija W. reizi mēnesī izsniedz PVN rēķinu par visu automašīnu nomnieku iegādātās degvielas vērtību ar automašīnām pievienotajām degvielas kartēm. Uzņēmums W. izsniedz līzinga ņēmējam automašīnu (klientu):

  • PVN rēķins, kas sedz ar transportlīdzekļa nomu saistītās izmaksas,
  • degvielas pārrēķins (summa atkarīga no izlietotā degvielas daudzuma).

W. tālākpārdotās degvielas vērtībai nepievieno nekādas papildu izmaksas vai peļņas normu. Vai tā var pierakstīt klientam atkārtotu rēķinu par degvielu, izrakstot atkārtotu rēķinu? (piemērs sagatavots, pamatojoties uz Katovices Nodokļu palātas direktora individuālo interpretāciju 2007. gada 27. novembrī, IBPP2 / 443-82 / 07 / EJ, atzīts par pareizu).

Šajā gadījumā jāņem vērā, ka uzņēmums W. degvielu iepērk degvielas uzpildes stacijās, ko pēc tam pārdod tālāk saviem klientiem - faktiskajiem degvielas saņēmējiem, kuri to izmanto savām vajadzībām (izmantojot automašīnu). Šāda rīcība atbilst Regulas Nr. 8 sek. PVN likuma 2a. Degvielas iegāde nav iekļauta auto nomas darbībā. Tas ir atsevišķs pakalpojums, kas veido papildpakalpojumu, par ko norēķinās, pamatojoties uz atkārtotu rēķinu. Uzņēmums W. degvielai, ko tā pārdod tālāk, nepieliek piemaksu - degvielu pārdod tālāk par iepirkuma cenu un ar tādu pašu nodokļa likmi. Degvielu uzņēmums neapstrādā, un faktiskais degvielas saņēmējs ir automašīnas nomnieks. Līdz ar to visas prasības, kas nepieciešamas, lai degvielas tālākpārdošanu atzītu par darbību, par kuru tiek izrakstīts atkārtots rēķins, minētās iepriekšminētās Varšavas Augstākās administratīvās tiesas 2012. gada 25. oktobra spriedums, I FSK 65/12.

Pārrēķināts alkohols, viesnīcu pakalpojumi

Tāpat kā par degvielu, par alkohola tālākpārdošanu ir iespējams atkārtoti izrakstīt rēķinu. Šajā gadījumā ir jāievēro arī prasības, kas noteiktas Augstākās administratīvās tiesas Varšavā 2012. gada 25. oktobra spriedumā I FSK 65/12. Sākotnējā pircēja iegādātais alkohols jāpārdod faktiskajam saņēmējam nemainītā veidā un par pirkuma cenu, kas norādīta pārdevēja izrakstītajā PVN rēķinā. Turklāt jāpiemēro tāda pati nodokļa likme. Sākotnējais pircējs, kurš plāno tālākpārdot alkoholu kā daļu no atkārtotā rēķina, nedrīkst apstrādāt alkoholu, ir jāsaglabā tālākpārdodamo preču identitāte. Papildus cenai, kas norādīta rēķinā, sākotnējais pircējs nevar pievienot starpību vai citas papildu izmaksas (viņš nevar gūt peļņu).

Līdzīga situācija rodas, izrakstot pārrēķinus par viesnīcas pakalpojumiem.

Svarīgs!

PVN nodokļu maksātājiem, izrakstot atkārtotu rēķinu, ir jāpievērš uzmanība vairākiem jautājumiem. Dažiem subjektiem (pārdevējiem) ir tiesības piemērot samazinātu PVN likmi vai pat piemērot atbrīvojumu precēm vai pakalpojumiem, ko tās pārdod. Šajā situācijā jāatceras, ka sākotnējais pircējs ne vienmēr varēs izmantot samazināto likmi vai atbrīvojumu, tāpēc sākotnējā pircēja izrakstītajā atkārtotajā rēķinā būs jāiekļauj pareizā likme, izņemot gadījumus, kad pārdevēja izrakstīta PVN rēķina - tiek aplikti ar nodokļiem pēc vispārīgiem noteikumiem.

Turklāt nozīmīga ir arī pakalpojuma sniegšanas vieta vai preču iegādes vieta. Ja preces vai pakalpojumi ir iegādāti Polijā un ir piemērota atbilstošā PVN likme, un tālākpārdošana notiek ārpus Polijas reģistrētai struktūrai (faktiskais pircējs), tad faktors nevar iekļaut nodokļa likmi un summu.