Pretenzijas par precēm un izmaksu korekcija

Pakalpojums

Precēm ar defektiem (gan fiziskiem, gan juridiskiem) attiecas sūdzību procedūra. Ja uzņēmējs to vērtību sākotnēji iekļāva nodokļu izmaksās, tad šīs izmaksas ir jākoriģē. Pretenzijas par precēm un izmaksu korekcija - kurā norēķinu periodā šāda korekcija jāveic.

Sūdzības par precēm - noteikumi

Vispirms analizēsim noteikumus, kas attiecas uz sūdzību procedūru. Šajā sakarā mums ir jāatsaucas uz Civilkodeksa noteikumiem.

Saskaņā ar Art. 556 Civilkodeksa, pārdevējs ir atbildīgs pret pircēju, ja pārdotajai precei ir fizisks vai juridisks defekts (garantija).

Turpmākajos noteikumos ir sīki izskaidrots, ko nozīmē objekta fiziskais defekts un juridiskais defekts.

Nu, fizisks defekts ir pārdotās preces neatbilstība līgumam. Jo īpaši pārdotā prece neatbilst līgumam, ja:

  1. nav īpašību, kāda šāda veida lietai vajadzētu būt līgumā noteiktā mērķa vai apstākļu vai galamērķa dēļ;
  2. nav tādu rekvizītu, kādus pārdevējs ir nodrošinājis pircējam, tajā skaitā uzrādot paraugu vai rakstu;
  3. tas nav piemērots mērķim, kuram pircējs informēja pārdevēju, slēdzot līgumu, un pārdevējs nav cēlis iebildumus pret šādu izmantošanu;
  4. tika piegādāts pircējam nepilnīgi.

Savukārt par juridisku defektu uzskatāma situācija, kad pārdevējs ir atbildīgs pret pircēju, ja pārdotā prece ir trešās personas īpašums vai ja tā ir apgrūtināta ar trešās personas tiesībām, un ja ir noteikts ierobežojums pircēja priekšā. preces lietošana vai iznīcināšana izriet no kompetentas iestādes lēmuma vai sprieduma; tiesību pārdošanas gadījumā pārdevējs ir atbildīgs arī par likuma esamību (juridisks defekts).

Tālāk apskatīsim, kādas ir pircēja pretenzijas fiziska vai juridiska defekta gadījumā.

Saskaņā ar Art. Civilkodeksa 561. pantu, ja pārdotajai precei ir defekts, pircējs var pieprasīt nomainīt preci pret bezdefektu vai novērst defektu.

Pārdevējam ir pienākums saprātīgā termiņā bojāto preci nomainīt pret nebojātu vai novērst defektu, nesagādājot pircējam liekas neērtības.

Pārdevējs var atteikties apmierināt pircēja lūgumu, ja bojāto preci nav iespējams panākt atbilstoši līgumam pircēja izvēlētajā veidā vai prasītu pārmērīgas izmaksas, salīdzinot ar otru iespējamo veidu, kā panākt, lai prece atbilstu līgumam. Ja pircējs ir uzņēmējs, pārdevējs var atteikties nomainīt preci pret preci bez defektiem vai novērst defektu arī tad, ja šī pienākuma kompensācijas izmaksas pārsniedz pārdotās preces cenu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, varam norādīt, ka pārdevēja pienākumi var būt samaksātās cenas atgriešana, lietu nomaiņa vai remonts un citu pakalpojumu sniegšana.

Visas iespējamās pārdevēja priekšrocības tiek aktivizētas, kad tiek atklāti preces, kas ir pārdošanas priekšmets, fiziski vai juridiski defekti. Ir vērts atcerēties, ka šīs priekšrocības nevar uzskatīt par papildu pakalpojumiem, kas sniegti lietu pircējam atsevišķi no preču pārdošanas.

Tiesības saskaņā ar sūdzību (vai garantiju) izriet no tiesiskajām attiecībām starp pārdevēju un pircēju un veido sava veida pircēja interešu aizsardzību. Viens no sūdzībā norādīto darbību veidiem ir preču atgriešana kopā ar prasību atmaksāt samaksāto cenu.

Preču garantijas atgriešana un rēķina labošana

Preču atgriešana pārdevējam no garantijas izrietošo tiesību izmantošanas rezultātā ir saistīta ar nepieciešamību izrakstīt labotu rēķinu.

Kā Art. 106.j punkts. PVN likuma 1, ja pēc rēķina izrakstīšanas:

  1. pantā minētās atlaides veidā tika piešķirts cenas samazinājums. 29.a punkts. 7 1. punkts;
  2. tika piešķirtas atlaides un cenu samazinājumi, kā minēts Art. 29.a punkts. 10 punkts 1;
  3. preces un iepakojums tika atgrieztas nodokļu maksātājam;
  4. pircējam ir atmaksāta visa vai daļa no tā minētā maksājuma. 106.b punkts. 1 punkts 4;
  5. cena ir paaugstināta vai ir pieļauta kļūda cenā, likmē, nodokļa summā vai kādā citā pozīcijā rēķinā

- nodokļu maksātājs izraksta koriģējošu rēķinu.

No vienas puses, labojoša rēķina izrakstīšana samazina pārdevēja nodokļa bāzi.

Saskaņā ar jauno Regulas Nr. 29.a punkts. PVN likuma 13. pantu, nodokļa bāzes samazinājums attiecībā pret rēķinā norādīto bāzi ar norādīto nodokli tiek veikts par pārskata periodu, kurā nodokļa maksātājs izrakstījis koriģējošu rēķinu, ja šī nodokļa maksātāja rīcībā esošā dokumentācija parāda, ka viņš ir vienojies ar preces vai pakalpojuma saņēmēja pircēju, labošanas rēķinā norādītie nosacījumi nodokļa bāzes pazemināšanai par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un šie nosacījumi ir izpildīti, un rēķins atbilst rīcībā esošajai dokumentācijai.

Ja taksācijas periodā, kurā tika izrakstīts koriģējošais rēķins, nodokļa maksātājam nav pirmajā teikumā minētās dokumentācijas, nodokļa bāzi samazina par taksācijas periodu, kurā tā iegūta.

Šī situācija rada sekas arī pircējam, kurš ir atskaitījis priekšnodokli, jo saskaņā ar Art. 86 sek. PVN likuma 19.a pantu, nodokļa bāzes samazināšanas gadījumā preces vai pakalpojuma pircējam ir pienākums samazināt priekšnodokļa summu norēķinā par periodu, kurā ir spēkā nosacījumi nodokļa bāzes pazemināšanai par preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana ir saskaņota ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, ja līdz šī pārskata perioda beigām šie nosacījumi ir izpildīti.

Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Ja nosacījumi nodokļa bāzes samazināšanai par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir izpildīti pēc norēķinu perioda, kurā šie nosacījumi tika saskaņoti, preču vai pakalpojumu pircējam ir pienākums samazināt priekšnodokļa summu norēķinā par periodā, kurā šie nosacījumi ir izpildīti.

Ja nodokļa maksātājs nav samazinājis priekšnodokļa summu par priekšnodokļa summu, kas norādīta rēķinā, uz kuru attiecas korekcija, un viņam ir tiesības uz šādu samazinājumu, priekšnodokļa summas samazinājums ir piemērojams. iekļauts norēķinā par periodu, kurā nodokļu maksātājs veic šo samazinājumu.

Sūdzības par preci un izmaksu korekcijas brīdi

Mēs jau zinām, ka preču atgriešanai saskaņā ar sūdzību, pārdevējam ir jāizsniedz koriģējošais rēķins. Pievēršoties problēmas būtībai, tomēr ir jāapsver, kā izskatās nodokļu izmaksu korekcija.

Kā daļu no ienākuma nodokļa ir jāatsaucas uz Art. 22 sek. IIN likuma 7.c.

Saskaņā ar šiem noteikumiem, ja ieņēmumu gūšanas izmaksu korekciju, tajā skaitā nolietojuma norakstīšanu, nav izraisījusi grāmatvedības kļūda vai cita acīmredzama kļūda, korekciju veic, samazinot vai palielinot norēķinā radušās nodokļa atskaitāmās izmaksas. periods, kurā saņemts labojošais rēķins vai, ja rēķina nav, cits dokuments, kas apliecina labojuma iemeslu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, varam secināt, ka izmaksu korekcija attiecībā uz atdotajām precēm ir jāveic norēķinu periodā, kurā nodokļu maksātājs ir saņēmis labojošo rēķinu.

Šajā sakarā nevajadzētu veikt atpakaļejošu datu korekciju preču iegādes datumā, kuras vēlāk tika atgrieztas sūdzību procedūras rezultātā.

Sūdzības par preci, kas saistītas ar tās atgriešanu pircējam un cenas atmaksas saņemšanu, nodokļu maksātājam ir pienākums labot nodokļa atskaitāmās izmaksas norēķinu periodā, kurā viņš saņēmis PVN rēķina labojumu.

Rezumējot mūsu rakstu, jāatceras, ka ar sūdzību saistītā izmaksu korekcija jāveic pastāvīgi, t.i., norēķinu periodā, kurā nodokļu maksātājs saņem koriģējošu rēķinu. Šādā gadījumā nevajadzētu veikt korekciju ar atpakaļejošu spēku, atsaucoties uz pārskata periodu, kurā preces tika iegādātas.