Valūtas kursa atšķirības finanšu līzingā – kā tās jāuzskaita?

Pakalpojums

Līzings šobrīd ir populārākais uzņēmējdarbības finansēšanas veids. Uzņēmumi visbiežāk izmanto operatīvo līzingu. Arvien lielāku popularitāti iegūst otrs finansēšanas veids, t.i., finanšu līzings. Uzņēmēji norāda, ka bieži vien tas ir izdevīgāk. Tomēr rodas jautājums, kā finanšu līzingā uzskaita valūtas kursa starpības?

Valūtas kursa atšķirības, ņemot vērā Ienākuma nodokļa likumu

Saskaņā ar Art. 12 sek. 2. pantu 1992. gada 15. februāra likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, turpmāk tekstā – UIN likums, ieņēmumi ārvalstu valūtās tiek konvertēti zlotos pēc Polijas Nacionālās bankas paziņotā vidējā ārvalstu valūtas maiņas kursa pēdējā darbadienā. pirms ienākumu gūšanas dienas. Ņemot vērā Art. 15 sek. Saskaņā ar UIN likuma 1. pantu nodokļu atskaitāmās izmaksas ārvalstu valūtās tiek konvertētas PLN pēc Polijas Nacionālās bankas vidējā maiņas kursa pēdējā darbadienā pirms to rašanās dienas.

Saskaņā ar Regulas Nr. 15.a punkts. UIN likuma 1, valūtas kursa starpības palielina attiecīgi ieņēmumus kā pozitīvas valūtas kursa starpības vai nodokļu atskaitāmās izmaksas kā negatīvas valūtas maiņas starpības apmērā, kas izriet no starpības starp sek. 2. un 3.

Saskaņā ar Art. 15.a punkts. UIN likuma 2. pantu pozitīvas valūtas kursa starpības rodas, ja vērtība:

  1. pienākošie ienākumi, kas izteikti ārvalstu valūtā pēc konvertēšanas zlotos pēc Polijas Nacionālās bankas paziņotā vidējā maiņas kursa, ir mazāki par šo ienākumu vērtību to saņemšanas dienā, konvertējot pēc faktiski izmantotā valūtas kursa šajā dienā;

  2. radušās izmaksas, kas izteiktas ārvalstu valūtā pēc konvertēšanas zlotos pēc Polijas Nacionālās bankas paziņotā vidējā maiņas kursa, ir lielākas par šo izmaksu vērtību maksājuma dienā, konvertējot pēc faktiski izmantotā valūtas kursa attiecīgajā dienā;

  3. saņemtie vai iegūtie naudas līdzekļi vai skaidrās naudas vērtības ārvalstu valūtā to saņemšanas dienā ir zemākas par šo līdzekļu vērtību vai skaidras naudas vērtību maksājuma dienā vai citā veidā šo līdzekļu vai skaidras naudas vērtību aizplūšanas dienā, saskaņā ar uz faktiski izmantoto valūtas maiņas kursu no šīm dienām, ievērojot 4. un 5. punktu;

  4. aizdevums (aizdevums) ārvalstu valūtā tā piešķiršanas dienā ir mazāks par aizdevuma (aizdevuma) vērtību tā atdošanas dienā, pārrēķinot pēc faktiski izmantotā valūtas kursa šīm dienām;

  5. aizdevums (aizdevums) ārvalstu valūtā tā saņemšanas dienā ir lielāks par aizdevuma (aizdevuma) vērtību tā atmaksas dienā, pārrēķinot pēc faktiski izmantotā valūtas kursa šīm dienām.

No otras puses, Art. 15.a punkts. UIN likuma 3. pants nosaka, ka negatīvas valūtas kursa starpības rodas, ja vērtība:

  1. maksājamie ienākumi, kas izteikti ārvalstu valūtā pēc konvertēšanas zlotos saskaņā ar Polijas Nacionālās bankas paziņoto vidējo valūtas maiņas kursu, ir lielāki par šo ienākumu vērtību to saņemšanas dienā, pārrēķinot pēc faktiski izmantotā valūtas kursa tajā dienā ;

  2. radušās izmaksas, kas izteiktas ārvalstu valūtā pēc konvertēšanas zlotos pēc Polijas Nacionālās bankas paziņotā vidējā maiņas kursa, ir zemākas par šo izmaksu vērtību maksājuma dienā, konvertējot pēc faktiski izmantotā valūtas kursa attiecīgajā dienā;

  3. saņemtie vai iegūtie naudas līdzekļi vai skaidras naudas vērtības ārvalstu valūtā to saņemšanas dienā ir lielākas par šo līdzekļu vērtību vai skaidras naudas vērtību maksājuma dienā vai citā veidā šo līdzekļu vai skaidras naudas vērtību aizplūšanas dienā, saskaņā ar uz faktiski izmantoto valūtas maiņas kursu no šīm dienām, ievērojot 4. un 5. punktu;

  4. aizdevums (aizdevums) ārvalstu valūtā tā piešķiršanas dienā ir lielāks par aizdevuma (aizdevuma) vērtību tā atdošanas dienā, pārrēķinot pēc faktiski izmantotā valūtas kursa attiecīgajās dienās;

  5. aizdevums (aizdevums) ārvalstu valūtā tā saņemšanas dienā ir mazāks par aizdevuma (aizdevuma) vērtību tā atmaksas dienā, pārrēķinot pēc faktiski izmantotā valūtas kursa attiecīgajām dienām.

Noteikumos Art. 15.a punkts. UIN likuma 2. un 3. pantu, likumdevējs paredzēja slēgtu katalogu gadījumiem, kad nodokļu vajadzībām rodas valūtas kursa atšķirības. Līdz ar to nodokļu maksātājiem, kuri konstatē valūtas kursa starpības saskaņā ar Art. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 15.a (nodokļa kursa starpības), valūtas kursa starpības, kas attiecīgi palielina ieņēmumus vai nodokļa atskaitāmās izmaksas, rodas tikai augstāk minētajos gadījumos. Minētajos noteikumos ir noteiktas situācijas, kad pastāv nodokļa valūtas kursa starpības, kas ietekmē nodokļa bāzes apmēru, tai skaitā:

  • ja ārvalstu valūtā maksājamā ienākuma vērtība tā radīšanas dienā nodokļu vajadzībām atšķiras no tā vērtības faktiskās saņemšanas dienā;

  • ja nodokļa izmaksu vērtība ārvalstu valūtā tās uzskaites dienā atšķiras no tās vērtības samaksas dienā;

  • naudas līdzekļu (skaidras naudas vērtību) vērtība ārvalstu valūtā to iegādes (pārskaitījuma uz bankas kontu) dienā atšķiras no to vērtības to norakstīšanas dienā no šī konta.

Tomēr saskaņā ar Art. 15.a punkts. UIN likuma 7. pantā minētajām izmaksām. 2. un 3. punktā minētās izmaksas, kas izriet no saņemtā rēķina (rēķina) vai citiem pierādījumiem, ja rēķina (rēķina) nav, un apakšpunktā minēto maksājuma datumu. 2 un 3 - saistību dzēšanas diena jebkurā formā, tai skaitā debitoru parādu ieskaita rezultātā. Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Līzings UIN likumā

Saskaņā ar Art. UIN likuma 17.a 1. punktu vienmēr, kad šajā nodaļā ir runa par līzinga līgumu - ar to saprot Civilkodeksā minēto līgumu, kā arī jebkuru citu līgumu, saskaņā ar kuru viena no pusēm, turpmāk tekstā "finansisti", Nodod priekšrocību apmaksātai lietošanai vai izmantošanai un iekasēšanai saskaņā ar likumā noteiktajiem nosacījumiem otrai pusei, turpmāk tekstā"izmantojot”, nolietojamie pamatlīdzekļi vai nemateriālie ieguldījumi, kā arī zeme un mūžīgā lietojuma tiesības.

Operatīvā noma

Operatīvā līzinga gadījumā lietotāja maksātās maksas veido nodokļu atskaitāmās izmaksas. Mēs risinām šādu situāciju pēc tam, kad ir izpildīti nosacījumi, kas izriet no Art. 17.b punkts. UIN likuma 1. Saskaņā ar Art. 17.b punkts. 1. pantu, līzinga līgumā noteiktās maksas, ko lietotājs maksā līguma pamatperiodā par pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu izmantošanu, veido finansējuma ienākumus un attiecīgi 2008. gada 1. jūlija līgumā minētajā gadījumā. punktu, saņēmēja ienākumu gūšanas izmaksas, ievērojot punktu 2 un 3, ja:

  1. līzinga līgums, ja lietotājs nav 2. punktā minētā persona, tika noslēgts uz noteiktu laiku, kas sastāda vismaz 40% no normatīvā nolietojuma perioda, ja līzinga līguma priekšmets ir kustamie vai nemateriālie aktīvi, uz kuriem attiecas nolietojuma norakstīšana, vai noslēgta uz vismaz 5 gadiem, ja tās priekšmets ir īpašuma nolietojuma norakstīšana;

  2. līzinga līgums, ja lietotājs ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, noslēgts uz noteiktu laiku;

  3. 1. vai 2. punktā minētajā līzinga līgumā norunāto maksu summa, no kuras atņemts maksājamais preču un pakalpojumu nodoklis, atbilst vismaz pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu sākotnējai vērtībai, un līguma noslēgšanas gadījumā līdz plkst. nākamā pamatlīdzekļu nomas līguma finansētāja vai nemateriālā vērtība un juridiskas personas, uz kurām iepriekš attiecās šāds līgums, atbilst vismaz tā tirgus vērtībai nākamā nomas līguma noslēgšanas dienā; panta nosacījums. 14. pantu attiecīgi piemēro.

Finanšu līzings

Finanšu līzinga gadījumā izmaksas neapmaksā lietotājs. Saskaņā ar Art. 17.f punkts. UIN likuma 1. pantu uz finansēšanas ieņēmumiem, ievērojot 2009. gada 1. janvāra 2009. gada 1. janvāra 2009. gada 21. decembra 2010. 3, un attiecīgi ieņēmumu gūšanas izmaksās lietotājs neiekļauj 1. pantā minētās maksas. 17.b punkts. 1, kas daļēji veido pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu sākotnējās vērtības atmaksu, ja kopīgi izpildīti šādi nosacījumi:

  1. līzinga līgums noslēgts uz noteiktu laiku;

  2. nomas līgumā noteikto maksu summa, atskaitot maksājamo preču un pakalpojumu nodokli, atbilst vismaz pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu sākotnējai vērtībai, un gadījumā, ja finansētājs slēdz nākamo nomu pamatlīdzekļa vai nemateriālā aktīva līgums, uz kuru iepriekš attiecās šāda vienošanās, tas atbilst vismaz tā tirgus vērtībai nākamā nomas līguma noslēgšanas dienā; panta nosacījums. attiecīgi piemēro 14. pantu;

  3. līgumā ir noteikums, ka nomas līguma pamatperiodā:

    1. nolietojuma norakstīšanu veic lietotājs, ja viņš nav a) apakšpunktā minētā persona. b, vai

    2. finansētājs atsakās no nolietojuma norakstīšanas, ja lietotājs ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību.

Iepriekš minētā noteikuma saturs skaidri parāda, ka finanšu līzinga lietotāja izmaksas ir nolietojums plus procenti.

Valūtas kursa atšķirības finanšu līzingā - piemērs

Lai ilustrētu šī raksta problēmu, valūtas kursu atšķirības finanšu līzingā papildus aplūkotas zemāk esošajā piemērā.

1. piemērs.

Uzņēmums ir noslēdzis finanšu nomas līgumu par iepakošanas iekārtu. Tā vērtība līgumā bija norādīta eiro. Tāpat līgums paredz, ka maksājamās nomas iemaksas tiks noteiktas eiro. Valūtas starpības uzņēmums nokārto, izmantojot nodokļu metodi. Tā kā finanšu nomas līgumu ārvalstu valūtā slēdz pirmo reizi, tai ir problēmas ar valūtas kursa starpību nokārtošanu.

Atgādinām, ka finanšu līzinga gadījumā uzņēmums vispirms saņem PVN rēķinu par pilnu vērtību, bet pēc tam parādzīmes par atsevišķām līzinga iemaksām. Šajā gadījumā nav noteikumu, kas konkrēti noteiktu pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību. Tādējādi, saņemot rēķinu, būtu jāpiemēro noteikumi, kas attiecas uz pirkumu par atlīdzību. Par pirkuma cenu šajā gadījumā uzskatām visas ar iegādi saistītās izmaksas līdz pamatlīdzekļa nodošanas dienai. Saskaņā ar Art. 16 g 1. punkta. Saskaņā ar UIN likuma 5. punktu, iepriekš minēto pirkuma cenu koriģējam par valūtas kursa starpībām, kas aprēķinātas līdz pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā datumam. To apliecina Valsts nodokļu informācijas direktora 2016.gada 19.decembra individuālā interpretācija, numurs 2461-IBPB-1-1.4510.350.2016.1.AP.

Ņemot vērā minēto, Sabiedrībai būs pienākums koriģēt pamatlīdzekļa iegādes izmaksas ar ārvalstu valūtas kursa starpībām, kas radušās no ārvalstu valūtas konta līdzekļu atsavināšanas pirms pamatlīdzekļa nodošanas lietošanā un radīsies saistībā ar darbību. apmaksa par rēķiniem, kas saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi”.

Šajā gadījumā, kā jau minējām iepriekš, atlīdzība tiek iekļauta rēķinā valūtā, savukārt maksājums arī ārvalstu valūtā tiek veikts, pamatojoties uz parādzīmēm. Tādējādi šādā situācijā finanšu līzinga gadījumā rodas valūtas kursa starpības, jo maksājums tiek veikts pēc cita kursa, nekā norādīts rēķinā. Atgādinām, ka tikai procentu daļa ir izmaksas finanšu līzingā. Šī iemesla dēļ mums atsevišķi jākonstatē valūtas kursa starpības no procentu un kapitāla daļām.