Kooperatīva īpašuma tiesības uz telpām un nolietojuma likmi

Vietne

Nodokļu maksātāju veiktā nolietojuma norakstīšana ir viens no nodokļu atskaitāmo izmaksu pamatveidiem. Nekustamā īpašuma nolietojuma jomā atsevišķos gadījumos ir iespējams izmantot individuālās nolietojuma likmes, kas ir izdevīgs risinājums, jo noved pie ātrāka nolietojuma un līdz ar to lielākas nodokļu atskaitāmās izmaksas noteiktā periodā. Vai kooperatīva īpašuma tiesības uz telpām dod tiesības piemērot individuālo nolietojuma likmi?

Nolietojums kā izdevumi

Pašā sākumā ir vērts norādīt uz Mākslas saturu. 22 sek. IIN likuma 8. pantu, kas nosaka, ka nodokļa atskaitāmās izmaksas ir pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu norakstīšana (nolietojuma norakstīšana), kas veikta tikai saskaņā ar Art. 22a-22o, ņemot vērā Art. 23. Līdz ar to, kā redzams, pastāv juridiska iespēja izmaksu kategorijā iekļaut nolietojuma norakstīšanu, kas veikta tikai saskaņā ar likumā noteiktajiem principiem.

Turklāt minētais noteikums nosaka, ka norakstīšana tiek veikta par pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu patēriņu. Tāpēc ir vērts precizēt abus jēdzienus, jo nolietojums var attiekties tikai uz šīm sastāvdaļām.

Saskaņā ar Art. 22.a punkts. 1 IIN likuma pamatlīdzekļi ir nodokļu maksātājam piederoši vai kopīpašumā esošie aktīvi, kas iegādāti vai ražoti paši, komplektēti un derīgi lietošanai pieņemšanas dienā, piemēram:

  1. būves, ēkas un telpas, kas ir atsevišķs īpašums;
  2. mašīnas, ierīces un transporta līdzekļi;
  3. Citi priekšmeti

- ar paredzamo lietošanas laiku, kas ilgāks par vienu gadu, ko nodokļu maksātājs izmanto ar savu saimniecisko darbību saistītiem mērķiem vai nodots lietošanā, pamatojoties uz īres vai nomas līgumu vai 1.punktā minēto līgumu. 23.a IIN likuma 1. punkts.

Saskaņā ar Art. 22.b punkts. 1, nemateriālie aktīvi ir no citas personas iegādātie, saimnieciskai lietošanai piemēroti uz pieņemšanas lietošanā datumā:

  1. kooperatīvās īpašuma tiesības uz mājokli;
  2. kooperatīvās tiesības uz uzņēmējdarbības telpu;
  3. tiesības uz vienģimenes māju dzīvojamo māju kooperatīvā;
  4. autortiesības vai blakus īpašuma tiesības;
  5. licences;
  6. Rūpnieciskā īpašuma likumā noteiktās tiesības;
  7. vērtība, kas vienāda ar iegūto informāciju, kas saistīta ar rūpnieciskām, komerciālām, zinātnes vai organizatoriskām zināšanām (know-how)

- ar paredzamo lietošanas laiku, kas ilgāks par vienu gadu, ko nodokļu maksātājs izmanto ar savu saimniecisko darbību saistītiem mērķiem vai devis lietošanai, pamatojoties uz licences līgumu (apakšlicenci), īres līgumu, nomu vai noteiktu līgumu mākslā. 23.a IIN likuma 1. punkts.

Līdz ar to, ja nodokļu maksātājam ir kooperatīvās īpašumtiesības uz telpām, kuras viņš izmanto savā saimnieciskajā darbībā, šo tiesību izmantošana prognozētajā periodā ilgāk par gadu dod tiesības veikt nolietojuma norakstīšanu. Kooperatīvā īpašuma tiesības uz telpām tiek nolietotas kā nemateriālais un juridiskais aktīvs.

Kooperatīva īpašumtiesības uz telpām un individuālā nolietojuma likme

Saskaņā ar Art. 22i punkts. IIN likuma 1, pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšana tiek veikta, izmantojot Nolietojuma likmju sarakstā noteiktās nolietojuma likmes. Tomēr šis noteikums ir piemērojams, ņemot vērā Regulas Nr. 22.-22. Līdz ar to, izvēloties nolietojuma likmi konkrētajam pamatlīdzeklim, nodokļu maksātājam kopumā ir jāvadās pēc IIN likuma pielikuma sarakstā iekļautajām likmēm. Dažos gadījumos var tikt piemērotas īpašas likmes.

Šāds noteikuma izņēmums ir individuālās nolietojuma likmes, kas attiecas arī uz nekustamo īpašumu. Saskaņā ar Art. 22.j punkts. Saskaņā ar IIN likuma 1. pantu nodokļu maksātāji var individuāli noteikt nolietojuma likmes lietotiem vai uzlabotiem pamatlīdzekļiem, kas pirmo reizi ierakstīti attiecīgā nodokļa maksātāja uzskaitē, ar nosacījumu, ka nolietojuma periods nedrīkst būt īsāks par:

1. par pamatlīdzekļiem, kas iekļauti klasifikācijas 3.-6. un 8. grupā:

  • 24 mēneši - ja to sākotnējā vērtība nepārsniedz PLN 25 000;
  • 36 mēneši - kad to sākotnējā vērtība ir lielāka par PLN 25 000 un nepārsniedz PLN 50 000;
  • 60 mēneši - citos gadījumos;

2. transportlīdzekļiem, tai skaitā vieglajiem automobiļiem - 30 mēneši;

3. ēkām (telpām) un būvēm, kas nav minētas 4. punktā - 10 gadi, izņemot:

  • zemei ​​pastāvīgi piesaistītas klasifikācijas 103.tipa tirdzniecības un dienesta ēkas un citas klasifikatora 109.tipa nedzīvojamās ēkas, kas pastāvīgi pievienotas zemei;
  • preču kioski, kuru kubatūra ir mazāka par 500 m³, kempinga mājiņas un aizstājējbūves

- kuriem nolietojuma termiņš nevar būt īsāks par 3 gadiem;

4. nedzīvojamām ēkām (telpām), kurām nolietojuma likme no nolietojuma likmju saraksta ir 2,5% - 40 gadi mīnus pilns gadu skaits, kas pagājuši no to pirmās nodošanas ekspluatācijā dienas līdz līguma noslēgšanas dienai. pamatlīdzekļu reģistrs un nemateriālie ieguldījumi, ko kārto nodokļu maksātājs, bet nolietojuma termiņš nedrīkst būt mazāks par 10 gadiem.

Ņemot vērā Art. 22.j punkts. IIN likuma 3. pantu pamatlīdzekļi tiek uzskatīti par:

1.lietoti - ja nodokļu maksātājs var pierādīt, ka tie ir lietoti vismaz 60 mēnešus pirms to iegādes

vai

2. pilnveidots - ja pirms iegrāmatošanas nodokļu maksātājam veiktie uzlabojumi izdevumi sastādīja vismaz 30% no sākotnējās vērtības.

Ņemot vērā iepriekš minētos noteikumus, ja runa ir par telpām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek uzskatītas par lietotām vai labiekārtotām, nodokļu maksātājs var piemērot individuālo nolietojuma likmi 10% apmērā. Tas ir ļoti izdevīgs risinājums, jo no Saraksta izrietošā pamata nolietojuma likme ir tikai 1,5%.

Taču jāņem vērā, ka visi noteikumi, kas nosaka individuālās nolietojuma likmes piemērošanas principus, attiecas uz pamatlīdzekļiem. Kā norādīts ievadā, kooperatīva īpašuma tiesības uz telpām ir nemateriāls un juridisks aktīvs. Līdz ar to secinājums, ka uz kooperatīvajām īpašumtiesībām uz telpām individuālā likme neattiecas. Kooperatīvā īpašuma tiesības uz telpām nevar izmantot individuālo nolietojuma likmi 10%.

Nemateriālo aktīvu nolietojuma periodi un likmes ir noteiktas Art. 22 m. paragrāfs Šī panta 4. punktā noteikts, ka īpašuma kooperatīva tiesību uz mājokli, kooperatīva tiesību uz darījumu telpu un tiesību uz vienģimenes māju dzīvojamo kooperatīvā nolietojuma norakstīšana tiek veikta, izmantojot gada nolietojuma likmi 2,5% apmērā. .

1. piemērs.

Nodokļu maksātājs ir kooperatīva īpašuma tiesību turētājs uz telpām 70 m² platībā. Šo tiesību pirkuma cena bija 300 000 PLN. Šajā gadījumā gada nolietojums ir 7500 PLN.

Ja savukārt nodokļu maksātājs nosaka kooperatīvās tiesības sākotnējo vērtību saskaņā ar Art. 22 g 1. punkta. IIN likuma 10. pantu, proti, katrā taksācijas gadā pieņemot vērtību, kas atbilst īpašnieka īrētās, iznomātās vai lietošanā esošās ēkas vai telpu lietderīgās platības kvadrātmetru reizinājumam un summai PLN 988 - izmantojamā platība ir nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām pieņemtā platība - tad gada nolietojuma likme ir 1,5%. Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

2. piemērs.

Nodokļu maksātājs ir kooperatīva īpašuma tiesību turētājs uz telpām 70 m² platībā. Nodokļu maksātājs nolēma noteikt dzīvokļa sākotnējo vērtību, pamatojoties uz Art. 22 g 1. punkta. IIN likuma 10. Šajā gadījumā sākotnējā vērtība ir PLN 69 160, un tāpēc ikgadējā nolietojuma maksa ir PLN 1 037. Gada nolietojuma likme kooperatīva īpašuma tiesībām uz telpām ir 2,5%. Īpašos gadījumos to var samazināt līdz 1,5%.

Piemērojamo nolietojuma likmju priekšmets nodokļu maksātājam ir ļoti svarīgs jautājums. Kā tika atzīmēts, nolietojuma norakstīšana ir ārkārtīgi svarīga uzņēmēju atzīto nodokļu atskaitāmo izmaksu daļa. Tomēr jāuzsver, ka nodokļu maksātājiem, kuri plāno nolietotas vai labiekārtotas telpas nolietot pēc individuālas nolietojuma likmes, ir jāpievērš uzmanība tam, kāds juridiskais īpašums viņiem ir attiecībā uz šīm telpām. Tikai īpašumtiesības dod iespēju izvēlēties 10% nolietojuma likmi, jo tad var runāt par pamatlīdzekli. Ņemot vērā kooperatīvās īpašuma tiesības uz telpām, kas ir nemateriālais aktīvs, IIN likums šādu iespēju neparedz.