Civiltiesiskā partnerība - iekšējo un ārējo attiecību sfēra (3.daļa)

Apkalpošana

Partneri var brīvi veidot civilās partnerības lietu kārtošanas noteikumus, tāpēc viņi var brīvi regulēt šo jautājumu partnerības līgumā. Taču, ja partneri nav norādījuši šos noteikumus, tiks piemēroti kodeksa noteikumi. Jāuzsver, ka uzņēmuma lietu vadīšana un līdz ar to vadīšana ir tādu lēmumu pieņemšana, kuriem ir sekas uzņēmuma iekšienē, tāpēc šeit nav runa par tādām tiesiskām darbībām kā līgumu slēgšana. Kā darbojas civiltiesiskā partnerība?

Civiltiesiskā partnerība - iekšējo attiecību sfēra

Lietu risināšanas principi civilsabiedrībā

Partneri var brīvi veidot civilās partnerības lietu kārtošanas noteikumus, tāpēc viņi var brīvi regulēt šo jautājumu partnerības līgumā. Taču, ja partneri šos noteikumus nenorādīs, tiks piemēroti kodeksa noteikumi. Jāuzsver, ka uzņēmuma lietu vadīšana un līdz ar to vadīšana ir tādu lēmumu pieņemšana, kuriem ir sekas uzņēmuma iekšienē, tāpēc šeit nav runa par tādām tiesiskām darbībām kā līgumu slēgšana.

Saskaņā ar Civilkodeksa pamatprincipu katram partnerim ir gan tiesības, gan pienākums vadīt sabiedrības lietas, un šis pienākums izriet no tā, ka viņš ir partneris. Līdz ar to partneris nedrīkst jebkādā veidā kārtot personālsabiedrības lietas darba attiecību ietvaros.

Šī pienākuma izpildes ietvaros, kas ir arī tiesības, katrs no partneriem var patstāvīgi, t.i., bez iepriekšēja akcionāru lēmuma veikt lietas, kas nepārsniedz sabiedrības parastās vadības sfēru. Lai noteiktu, vai konkrētā darbība pārsniedz ikdienas pārvaldības jomu, tā ir jāpārbauda saistībā ar konkrētiem faktiem, kuros tai jānotiek, ņemot vērā tādus faktorus kā aktīvi vai veikto darbību apjoms. civiltiesiskā personālsabiedrība. Taču, ja partnera veiktā darbība personālsabiedrības lietu kārtošanā pārsniedz vai nepārsniedz parasto valdes darbību, bet pret tās izpildi ir izteikts iebildums, tad šādas lietas vešanai nepieciešams partnera lēmums. . Neatkarīgi no norādītajiem principiem katrs no partneriem var veikt kādu neatliekamu darbību, kuras neievērošana uzņēmumu varētu pakļaut būtiskiem zaudējumiem. Šādā gadījumā akcionāru lēmums nav nepieciešams.

Sabiedrības jautājumu lemšana akcionāru lēmuma veidā būtu jāregulē statūtos. Akcionāri var brīvi noteikt balsošanas noteikumus. Tomēr civiltiesiskās partnerības personiskā rakstura dēļ, kur personiskās uzticības elementam ir īpaša loma, tiek pieņemts, ka lēmumi tiek pieņemti vienbalsīgi, un tāpēc ir nepieciešama visu partneru piekrišana. Tas gan nenozīmē, ka statūtos ir aizliegts šo jautājumu regulēt atšķirīgi.

Civiltiesiskā partnerība - noteikumi par līdzdalību zaudējumos un peļņas sadalē

Jautājumu par civiltiesiskās personālsabiedrības peļņas sadali un zaudējumu daļu partneri principā var brīvi formulēt sabiedrības līgumā. Šo brīvību ierobežo noteikums, saskaņā ar kuru statūti nevar izslēgt partneri no līdzdalības peļņā, un principā tiek pieņemts, ka dalībnieku daļa civiltiesiskās personālsabiedrības peļņā ir vienāda. Savukārt, rīcības brīvības ietvaros partneri drīkst dažus no tiem atbrīvot no līdzdalības uzņēmuma zaudējumos.

Ja partneri neizmanto brīvo regulējumu jautājumā par līdzdalību uzņēmuma peļņā un zaudējumos vai arī to neregulē vispār, tad tiek piemērots kodeksa noteikums. Šis noteikums nosaka, ka katrs no partneriem ir tiesīgs uz vienādu daļu no uzņēmuma peļņas un piedalās vienādā zaudējumu proporcijā, neņemot vērā veiktās iemaksas veidu un vērtību. Tā ir partnera iegūtās daļas vērtība un objekts, kas ir atsauce, ko bieži izmanto statūtos, lai definētu daļu peļņā un zaudējumos.

Svarīgs!
Ja statūtu nolikums ir nepilnīgs:

  • norādot tikai akcionāru daļu uzņēmuma peļņā, tad tiek pieņemts, ka norunātā daļa attiecas arī uz sabiedrības zaudējumu daļu;

  • tādā veidā, ka tas definē tikai partneru daļu uzņēmuma centienos, tad partneru daļa peļņā ir vienāda.

 

Parasti akcionārs var pieprasīt peļņas sadalīšanu un izmaksu tikai pēc uzņēmuma likvidācijas. Savukārt, ja civiltiesiskā personālsabiedrība ir noslēgta uz laiku, kas ilgāks par 1 saimniecisko gadu, tad peļņas sadali un izmaksu var prasīt arī katra taksācijas gada beigās. Taču arī šo jautājumu partneri var brīvi regulēt statūtos vai arī to var mainīt ar partneru lēmumu.

Lai gan parasti partneri var brīvi maksāt avansus par attiecīgajā gadā gūto peļņu, civilās partnerības līgumā ir vērts iekļaut noteikumus, kas regulē to maksāšanas principus. Jāievēro noteikums, saskaņā ar kuru akcionāra iekasētā avansu summa nepārsniedza attiecīgā gada atbilstošo peļņas daļu, ko papildina arī iepriekšējo gadu peļņa.

Civiltiesiskā partnerība - ārējo attiecību sfēra

Civilās partnerības pārstāvība

Uzņēmuma pārstāvības jēdziens ir jāsaprot kā gribas deklarāciju sniegšana tās vārdā, kam ir juridiskas sekas. Katrs partneris ir tiesīgs pārstāvēt civiltiesisku personālsabiedrību. Svarīgi, ka pārstāvība pamatā attiecas uz pašiem uzņēmuma partneriem.

Svarīgs!
Civiltiesiskajai personālsabiedrībai nav juridiskas personas statusa, tāpēc partneriem, kas darbojas tās vārdā, nav struktūras statusa. Partneris, kas pārstāv uzņēmumu, ir tā likumiskais pārstāvis.

Statūtos partneri var noteikt personālsabiedrības pārstāvības tiesību apjomu un jo īpaši pieprasīt visu vai norādīto partneru kopīgu rīcību. Taču, ja līgumā šis jautājums nav regulēts vai nav pieņemts atsevišķs lēmums, partneri ir pilnvaroti pārstāvēt civiltiesisko personālsabiedrību tajās robežās, kādās tie ir tiesīgi kārtot tās lietas.

1. piemērs.

Ja partnera pilnvarojuma apjoms vadīt personālsabiedrības lietas, kas izriet no sabiedrības līguma, aprobežojas ar parastajām vadības darbībām un līgumā nav norādīts šī partnera pilnvarojuma apjoms pārstāvēt personālsabiedrības, tad šie apmēri ir vienādi. .

Turklāt katrs no partneriem var patstāvīgi veikt tiesiskas darbības ārkārtas situācijās, kuru neievērošana var radīt uzņēmumam neatgriezeniskus zaudējumus.

Nav vienotas nostājas attiecībā uz juridiskiem darījumiem, kas pārsniedz parasto pārvaldību un kuriem ir jāpieņem lēmums no akcionāriem. Pastāv viedokļi, saskaņā ar kuriem šādai rīcībai ir nepieciešams akcionāru lēmuma pieņemšana, kas pauž pilnvarotā partnera gribu slēgt līgumu, un tādi viedokļi, ka pastāv arī kopīgas pārstāvības prasība. Šī iemesla dēļ ir vēlams, lai civiltiesiskajā partnerattiecību līgumā būtu skaidri definēts, kuras darbības pārsniedz parasto pārvaldību un partnera pilnvaras to darīt.

Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Civiltiesiskā personālsabiedrība - atbildība par uzņēmuma saistībām

Civiltiesiskās personālsabiedrības dalībnieki ir solidāri un personiski bez ierobežojumiem atbildīgi par personālsabiedrības saistībām, kas ir partneru kopīgās saistības. Solidaritātes raksturs nozīmē, ka katrs partneris ir atbildīgs par visu parādu, tāpēc kreditors var pieprasīt samaksu no viena partnera vai no visiem kopā. Savukārt partneru atbildības personiskais un neierobežotais raksturs izpaužas apstāklī, ka partneri atbild ar visu mantu, kas ir viņu rīcībā brīdī, kad kreditors pieprasa prasījuma apmierināšanu.

Atbildības solidaritātei ir sekas civilprocesa ietvaros. Kreditors var iesūdzēt tiesā tikai vienu no partneriem civilsabiedrības saistību dēļ, un šādā gadījumā izpildu raksts dos kreditoram tiesības uz apmierinājumu tikai no parādnieka personīgās mantas. Kad partneris atbildētājs apmierinās visu vai daļu no prasības, viņam būs tiesības uz t.s regresa prasība pret citiem partneriem, t.i., prasība atmaksāt proporcionālu debitoru parāda daļu. Savukārt, ja kreditors vēlas apmierināties ar parādnieku kopīpašumu, viņam ir jāsaņem izpildu raksts pret visiem partneriem, kas nozīmē, ka jāsūdz tiesā visi.

Atbildības par uzņēmuma saistībām neierobežotais raksturs atklājas, kad uzņēmuma parāds pārsniedz tā finansiālās iespējas. Tad saistības jāsedz no partneru privātajiem aktīviem. Turklāt nepastāv naudas limits, līdz ar to arī atbildība, kas var beigties ar privātīpašuma zaudēšanu.

Uzmanību!
Sakarā ar solidāro atbildību civiltiesiskajā partnerībā nav nozīmes tam, kurš no partneriem ir tieši atbildīgs par parādu. Parāda sekas uzņemas visi kopīpašnieki. Atbildību par uzņēmuma parādu uzņemsies pat partneris, kurš no tā atteicās, ja parāds radies pirms izstāšanās

No otras puses, partneris, kas pievienojas parādsaistībām, uzņemas atbildību par parādiem vienlīdzīgi ar citiem līdzīpašniekiem.

Uzmanība jāpievērš arī situācijai, kurā civilsabiedrības partnerim ir parāds, kas radies bez saistības ar sabiedrības darbību, jo saskaņā ar Civilkodeksa 863.panta 3.daļu: Personālsabiedrības darbības laikā partnera kreditors nedrīkst pieprasīt apmierinājumu no viņa daļas parādnieku kopīpašumā vai no dalības atsevišķās šī īpašuma sastāvdaļās.