Civiltiesiski partnerattiecību darījumi un darījumu partneris

Pakalpojums

Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem uzņēmējdarbību var veikt dažādos veidos. Turklāt neviens noteikums neaizliedz veikt vairākas darbības dažādās juridiskās struktūrās. Rezultātā ir iespējams, ka viena un tā pati persona vienlaikus vada savu individuālo uzņēmumu un ir partneris civiltiesiskā partnerībā. Šajā rakstā ir aplūkotas iespējamās nodokļu sekas, ja ir civilsabiedrības darījumi ar partneri.

Civiltiesiskās partnerības specifika

Tomēr, pirms mēs sākam detalizēti analizēt darījumus starp iepriekšminētajām struktūrām, ir jāapsver civiltiesiskās partnerības struktūra.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Art. Civilkodeksa 860. pantu, ar civiltiesisko partnerības līgumu partneri apņemas censties sasniegt kopīgu ekonomisko mērķi, rīkojoties marķēti, it īpaši veicot iemaksas. Turklāt, kā norādīts Art. Civilkodeksa 863. pantu partneris nedrīkst atsavināt daļu partneru kopīpašumā vai daļu šī īpašuma atsevišķās sastāvdaļās. Partnerattiecību laikā viņš nevar pretendēt uz partneru kopīgās mantas sadali.

Minēto noteikumu kontekstā jāuzsver, ka civiltiesiskajai personālsabiedrībai nav nedz tiesībspējas, nedz juridiskas personas statusa. Šāds uzņēmums nav atsevišķa juridiska persona, kas nozīmē, ka visu tiesību un pienākumu subjekti ir paši partneri, nevis akcionāri. Turklāt tai nav atsevišķu aktīvu. Tas pieder visiem partneriem, bet ir kopīpašums. Tas nav akcionārs, un katram partnerim ir vienādas tiesības uz visu īpašumu.

Līdz ar to, tā kā civiltiesiskā personālsabiedrība nav atsevišķa juridiska persona, jo partneriem ir šis atribūts, rodas jautājums, vai darījums, kas noslēgts starp partnera individuālo uzņēmumu un civilsabiedrību, nav līgums, kas noslēgts ar viņu pašu?

Civilsabiedrību darījumi - partnera un personālsabiedrības darījumu slēgšanas pieļaujamība

Pirmkārt, jāatzīmē, ka neviena Civillikuma norma neaizliedz darījumus starp partneri un uzņēmumu. Būtiski var būt arī tas, ka civiltiesiskās personālsabiedrības partneru īpašums tiek nošķirts attiecībā pret viņu privātīpašumu. Kā jau minēts, lai gan civiltiesiskajai personālsabiedrībai nav atsevišķu aktīvu un tā ir partneru īpašums, tā ir kopīpašums. Tas nozīmē, ka neviens partneris nedrīkst brīvi rīkoties ar savu daļu civiltiesiskās personālsabiedrības īpašumā.



Lai aizstāvētu augstāk minēto tēzi, visbiežāk atsaucas uz Augstākās tiesas 2007.gada 20.jūnija lēmumu V CSK 132/07, kur lasām:

"Civiltiesiskas personālsabiedrības dibināšanas gadījumā atsevišķiem partneriem piederošie un personālsabiedrības atsevišķi aktīvi darbojas viens otram paralēli (partneru kopība), un akts neizslēdz īpašuma nodošanu starp šiem īpašumiem. Šādas pārejas aizliegums nevar tikt atvasināts no civiltiesiskās personālsabiedrības būtības vai, plašāk, no saistību attiecību būtības.

Izmaksu veikšana no civilsabiedrības mantas uz mantu, kas veido šīs personālsabiedrības dalībnieku daļēju kopīpašumu, nav pretrunā šo saistību attiecību būtībai.

Lai gan civilsabiedrībai nav juridiskas personas statusa, civilsabiedrība nevar tikt pielīdzināta konkrētam partnerim un personālsabiedrības interese nevar tikt pielīdzināta šī partnera interesēm. Būtiski, ka civiltiesiskas personālsabiedrības mantas gadījumā mums ir darīšana ar īpašumu, kas ir nošķirts no partneru personiskā īpašuma”. Ņemot vērā partneru kopīpašumā esošās civiltiesiskās personālsabiedrības mantas struktūru, ir pieļaujams līgumsaistību slēgšana starp personālsabiedrības dalībnieku un viņa individuālo uzņēmumu.

Šobrīd jāuzsver, ka iepriekš minētā pozīcija diemžēl ir neviennozīmīga un var sastapties ar atšķirīgu nodokļu iestāžu skatījumu. Par laimi, varam atrast arī tādas interpretācijas, kurās nodokļu iestādes apstiprina šāda veida darījuma pieļaujamību. Piemēram, Poznaņas Nodokļu palātas direktora 2012. gada 23. februāra interpretācijā Nr. ILPB1 / 415-1367 / 11-2 / AA mēs varam lasīt, ka:

"Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normas neparedz ierobežojumus iespējai slēgt līgumus starp atsevišķām saimnieciskām vienībām, kurās viena un tā pati fiziskā persona, kas veic individuālo saimniecisko darbību, sniedz pakalpojumus civiltiesiskajai personālsabiedrībai, kurā tā ir arī dalībnieks. Taču šāda veida darījuma noslēgšanai ir izvirzītas noteiktas prasības.

Jānorāda, ka tas vien, ka civiltiesiskās personālsabiedrības partneris ir tā pati persona, kas sniedz pakalpojumus personālsabiedrībai, nav šķērslis partnera pakalpojumu iegādes izdevumu iekļaušanai nodokļu atskaitāmajās izmaksās - ja viņš kā daļu no savas atsevišķās, individuālās darbības. saimnieciskā".

Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Nodokļu atskaitāmās izmaksas civiltiesiskā partnerībā

Kas attiecas uz nodokļa atskaitāmajām izmaksām, jāatceras, ka saskaņā ar Art. 8 sek. IIN likuma 1. un 2. pantu, gan ieņēmumi, gan ieņēmumu gūšanas izmaksas no dalības civilsabiedrībā katram partnerim tiek noteiktas proporcionāli viņa tiesībām piedalīties uzņēmuma peļņā. Civiltiesiskā personālsabiedrība ir nodokļu pārskatāma, kas nozīmē, ka katrs no partneriem uzskaita uzņēmuma gūtos ienākumus tādā apmērā, kādā tai ir daļa no peļņas.

Tā rezultātā, kad civiltiesiskās personālsabiedrības partneris sava individuālā uzņēmuma ietvaros pārdod preces vai sniedz uzņēmumam pakalpojumus, rodas jautājums par izmaksu noteikšanas metodi personālsabiedrībā.

Lai gan gadu gaitā šis jautājums ir risināts dažādos veidos un nodokļu iestādes paudušas dažādus viedokļus, pēdējā laikā var novērot, ka nodokļu inspekcijas nelabvēlīgā pozīcija šajā ziņā kļūst par dominējošu.

Kā piemēru varam minēt Valsts nodokļu informācijas direktora 2018.gada 23.oktobra Nr.0115-KDIT3.4011.336.2018.1.DP interpretāciju:

«Iesniegumā uzrādītais faktu apraksts liecina, ka Iesniedzējs vada individuālo uzņēmumu un ir civilsabiedrības dalībnieks. Pieteicēja ir arī individuālā uzņēmuma vajadzībām iegādātā nekustamā īpašuma īpašnieks. Nekustamais īpašums paliek Iesniedzēja pamatlīdzekļos. Attiecīgā īpašuma noliktavas daļu viņš no 2017.gada februāra uz noslēgta līguma pamata ir iznomājis civilsabiedrībai. Ik mēnesi Iesniedzējs savas uzņēmējdarbības ietvaros izraksta PVN rēķinu par uzņēmuma nomas maksu.

Ņemot vērā pieteikumā uzrādīto faktu aprakstu un piemērojamo tiesisko regulējumu, jānorāda, ka gadījumā, ja viens no civilsabiedrības partneriem (Iesniedzējs) īrē nekustamo īpašumu savā vārdā veiktās saimnieciskās darbības ietvaros. , civilsabiedrībai, kurā viņš ir partneris, izdevumi ir daļā, kas attiecināma uz partneri, kas iznomā nekustamo īpašumu (Iesniedzēju), viņam tie nav uzskatāmi par nodokļa atskaitāmām izmaksām. Gadījumā, ja civiltiesiskā personālsabiedrība iegādājas preces vai pakalpojumus no viena no partneriem, kas vada savu uzņēmējdarbību, nodokļa atskaitāmās izmaksas var atzīt tikai pārējie partneri.

1. piemērs.

Nodokļu maksātājs ir partneris civilā partnerībā un vienlaikus vada individuālo uzņēmumu. Uzņēmums sastāv no četriem cilvēkiem un katram partnerim pieder 25% akciju. Nodokļu maksātājs savas darbības ietvaros pārdeva uzņēmumam preci 10 000 PLN vērtībā. Šādā gadījumā katrs no trim atlikušajiem partneriem atzīs nodokļu izmaksas PLN 2500 apmērā. Saskaņā ar pēdējo nodokļu iestāžu sniegto pozīciju partneris, kurš pārdeva preces uzņēmumam, nevar ņemt vērā izmaksas PLN 2500 apmērā, norēķinoties par uzņēmuma ienākumiem.