Iepriekšēja vienošanās – kādi ir tās noteikumi un sekas?

Apkalpošana

Priekšlīgums tiek slēgts, kad puses vēl nevar vai nevēlas noslēgt atbilstošu līgumu un vēlas, lai tas tiktu noslēgts arī turpmāk. Šāda pienākuma spēks ir atkarīgs no aktā noteikto telpu izpildes. Kas jāzina, slēdzot priekšlīgumu?

Kādam saturam jābūt priekšlīgumā?

Saskaņā ar Art. Civilkodeksa 389 1. pantu līgumā, ar kuru viena no pusēm vai abas puses apņemas noslēgt marķētu līgumu, jānorāda galīgā līguma būtiskie noteikumi. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo attiecīgo noteikumu neievērošana līgumā var pat novest pie tā, ka tas var tikt atzīts par spēkā neesošu.

SVARĪGS!
Ja priekšlīgumā nav ietverts minimālais saturs, kas konstruētu noteikta veida līgumu, kas slēdzams nākotnē, tas ir spēkā neesošs.

Tātad, kādi ir kodeksā minētie "būtiskie noteikumi"? Tie būs konstrukciju elementi konkrētam turpmāk slēdzamam līguma veidam (tipam). Piemēram, pārdodot, attiecīgie noteikumi būs pārdošanas priekšmets (ko mēs pārdodam) un pārdošanas cena.

Protams, ja mēs gribam, lai mēs varētu piespiest otru pusi attiecīgajā līgumā iekļaut citus noteikumus - tie jāiekļauj arī priekšlīgumā.

Atcerieties ieplānot tikšanos!

Nav likumā noteiktas prasības, ka galīgās vienošanās datums būtu jānorāda pašā priekšlīgumā.

Taču, ja nav noteikts termiņš, kādā noslēdzams solītais līgums, tas būtu jānoslēdz termiņā, ko noteikusi puse, kas ir tiesīga pieprasīt solītā līguma noslēgšanu.

Ja abas puses ir tiesīgas pieprasīt solītā līguma noslēgšanu un katra no tām ir noteikusi citu datumu, pusēm ir saistošs tās puses noteiktais termiņš, kura iepriekš izdarījusi attiecīgo deklarāciju.

Savukārt, ja gada laikā no priekšlīguma noslēgšanas nav noteikts galīgā līguma noslēgšanas termiņš, to nevar pieprasīt.

SVARĪGS!
Ja solītā līguma noslēgšanas termiņš netiek noteikts 1 gada laikā no priekšlīguma noslēgšanas, tas nozīmē, ka tā noslēgšanu nevar pieprasīt

Kādai formai jābūt provizoriskajam līgumam?

Likums neprasa priekšlīgumu, lai to noslēgtu noteiktā formā. Līdz ar to šī līguma spēkā esamība nav atkarīga no tā noslēgšanas ne notariālā akta veidā, ne pat rakstveidā.

Tomēr priekšlīguma noslēgšanai var būt divas sekas atkarībā no tā, vai tas tiks noslēgts galīgā līguma spēkā esamībai nepieciešamajā formā (proti, vai priekšlīgums par nekustamā īpašuma pārdošanu noslēgts kā notariālais akts, kas ir prasība paša nekustamā īpašuma pārdošanas līguma spēkā esamībai) vai ne.

Priekšlīguma forma un sekas

Parasti, ja puse, kurai ir pienākums slēgt solīto līgumu, izvairās no tā noslēgšanas, otra puse var prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas tai nodarīti, paļaujoties uz apsolītā līguma noslēgšanu. Priekšlīgumā puses var atšķirīgi noteikt atlīdzības apjomu. Tās var arī ieviest līgumsodus līgumsaistību nepildīšanas gadījumā.

Tomēr saskaņā ar Art. Civilkodeksa 390. panta 2. punktu, ja priekšlīgums atbilst prasībām, no kurām ir atkarīgs apsolītā līguma spēkā esamība, jo īpaši prasībām attiecībā uz formu, tiesīgā puse var prasīt galīgā līguma noslēgšanu.

SVARĪGS!
Galīgā līguma spēkā esamībai paredzēto veidlapas prasību neievērošana, slēdzot priekšlīgumu, nozīmē, ka izvairīšanās no apsolītā līguma noslēgšanas gadījumā otrai pusei pienākas tikai kompensācija. Pareizu līgumu nevar pieprasīt.

Līdz ar to gala līguma noslēgšanu - arī tiesā - varam prasīt tikai tad, ja priekšlīgums ir noslēgts atbilstošā formā, kas nepieciešama gala līguma spēkā esamībai. Pretējā gadījumā mums ir tiesības tikai pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem.

Pieprasīt noslēgt solīto līgumu

Ja saskaņā ar likumu mums ir tiesības pieprasīt otrai pusei noslēgt mērķa līgumu, mēs varam īstenot savas tiesības tiesā. Šādā gadījumā, ja tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota - saskaņā ar Art. Civilkodeksa 64. pantu, tā pieņems lēmumu, kurā norādīts, ka konkrētai personai ir pienākums iesniegt norādītu gribas deklarāciju. Šāds nolēmums aizstāj gribas apliecinājumu slēgt līgumu.

Kompensācija par solītā līguma nenoslēgšanu

Neatkarīgi no tā, vai priekšlīgums atbilst prasībām, kas nepieciešamas tā noslēgšanai tiesā vai nē, tā nenoslēgšana rada iespēju prasīt zaudējumu atlīdzību. Tiesu praksē nav vienotas nostājas par pienākošās kompensācijas apjomu šajā sakarā.

Šajā sakarā tiek sniegti divi viedokļi. Saskaņā ar pirmo no tiem (dominējošo): "Atlīdzība, ko tiesīgā pieprasa saskaņā ar priekšlīgumu, ietver ne tikai izdevumu un izdevumu, kas radušies saistībā ar priekšlīguma noslēgšanu, atlīdzību, bet arī citu zaudējumu atlīdzību. , jo īpaši - zaudētā peļņa." [Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedums 2003-11-19 V CK 471/02, Legalis]. Šis skats ir visizplatītākais.

Tomēr Augstākā tiesa vairākkārt ir norādījusi citādāk, norādot, ka: "Priekšlīguma pušu atbildība sakarā ar galīgā līguma nenoslēgšanu būtībā aprobežojas ar to zaudējumu atlīdzināšanu, kas tai nodarīti, paļaujoties uz noslēgšanu. apakšpunktā, proti, lai segtu negatīvās intereses par līgumu, ti, kādas tam būtu bijušas, ja tas nebūtu noslēdzis priekšlīgumu (Civilkodeksa 390. panta 1. punkts), un tādējādi jo īpaši segt izmaksas, kas saistītas ar līguma noslēgšanu. priekšlīgums un galīgā līguma noslēgšanas sagatavošanas izmaksas (sal. Civilkodeksa 566. panta 1. punkta otro teikumu un Civilkodeksa 574. panta otro teikumu). Līdz ar to šī atbildība nevar segt to, kas pusei būtu bijis, ja solītais līgums būtu likumīgi noslēgts un izpildīts, ti, citiem vārdiem sakot, novest pie zaudējumu segšanas, kas pusei nodarīti apsolītā līguma nepildīšanas rezultātā. [Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedums 2011.11.25. II CSK 77/11, Legalis].

Kad prasībai iestājas noilgums?

Pretenzijas saskaņā ar priekšlīgumu beidzas pēc viena gada no dienas, kad bija jānoslēdz solītais līgums. Jāuzsver, ka šajā gadījumā runa ir par viena gada nokavēšanos no dienas, kad beidzies solītā līguma noslēgšanas termiņš, nevis no priekšlīguma noslēgšanas dienas.

Ja tiesa noraida lūgumu slēgt galīgo līgumu, prasības saskaņā ar priekšlīgumu izbeidzas pēc viena gada no dienas, kad spriedums kļuvis galīgs.