Pakalpojumi, kas sniegti ar interneta starpniecību – brīdis, kad rodas nodokļu saistības

Pakalpojums

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku iepērkas tiešsaistē. Līdz šim tie galvenokārt attiecās uz precēm. Tomēr arvien biežāk mēs pērkam arī tiešsaistes pakalpojumus. Nodokļu maksātājiem, kas pārdod pakalpojumus, izmantojot internetu, bieži ir problēmas ar nodokļu nokārtošanu. Īpašu problēmu rada nodokļu saistību rašanās brīža noteikšana. Izskaidrojam nodokļu pienākumu par pakalpojumiem, kas sniegti, izmantojot internetu!

Pakalpojumu sniegšanas jēdziens

PVN tiek aplikts ar maksas pakalpojumiem. Saskaņā ar Art. 8 sek. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – PVN likums) 1. pantu, sniedzot pakalpojumus, kas minēti 1. panta 1. punktā. 5 sek. 1. 1. punkts jāsaprot kā jebkurš pakalpojums fiziskai personai, juridiskai personai vai organizatoriskajai vienībai bez juridiskas personas statusa, kas nav preču piegāde 1. panta izpratnē. 7.

Jāatzīmē, ka pakalpojumu termins ir definēts ļoti plaši. Šāda veida pakalpojumu definīcijas konstrukcija ļauj iekļaut PVN visos darījumos, kas tiek veikti saimnieciskās darbības ietvaros. Tas neapšaubāmi ir arī plašāks par šī jēdziena darbības jomu tā kopējā izpratnē. Definīcija attiecas ne tikai uz darījumiem, kas sastāv no pakalpojumu sniedzēja darbības, bet arī uz virkni darījumu, kuriem pakalpojumu sniedzējam nav jārīkojas aktīvi. Par pakalpojumu sniegšanu tiek uzskatīta arī iegādāto pakalpojumu tālākpārdošana. Nav juridisku šķēršļu, lai internetā sniegtos pakalpojumus apliktu ar PVN. Ņemot vērā iepriekš minētos tiesiskos regulējumus, tie būtu jāuzskata par tiem, kas tiek nodrošināti tradicionālā veidā.

Elektroniskie pakalpojumi

Saskaņā ar Art. Ar ar elektroniskajiem pakalpojumiem saprot PVN likuma 2. panta 26. punktā minētos pakalpojumus, kas sniegti, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus. 282/2011 7. Saskaņā ar Art. 7 sek. Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus 2011. gada 15. marta Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, attiecībā uz "elektroniski sniegtiem pakalpojumiem ", kas minēti Direktīva 2006/112/EK ietver internetā vai elektroniskos tīklos sniegtus pakalpojumus, kuru nodrošināšana pēc būtības ir automatizēta un prasa minimālu cilvēka iejaukšanos, un kurus nevar veikt bez informācijas tehnoloģiju izmantošanas.

Tomēr lielākā daļa internetā piedāvāto pakalpojumu neatbilst šiem kritērijiem, jo ​​cilvēku līdzdalība joprojām ir nozīmīga. Iepriekš minētais īpaši attiecas uz konsultāciju, juridiskajiem, valodas un veselības (novājēšanas) pakalpojumiem, kas ir ļoti populāri internetā.

Brīdis, kad rodas nodokļu saistības

Nodokļa pienākums rodas, kad preces tiek piegādātas vai pakalpojums tiek sniegts saskaņā ar 1. 19. punkts PVN likuma 1. panta 1. punktu, ievērojot 1. panta 1. punktu. 5 un sek. 7-11, art. 14 sek. 6, art. 20 un māksla. 21 sek. 1.

PVN likuma struktūra liecina, ka nodokļu maksātājam, kas veic darbības, uz kurām attiecas tā noteikumi, ir pienākums aplikt ar nodokli noteiktu darbību brīdī, kad rodas nodokļa saistības. Minētais noteikums formulē vispārīgu noteikumu, saskaņā ar kuru šis pienākums rodas, piegādājot preces vai sniedzot pakalpojumu. Tas nozīmē, ka nodoklis kļūst iekasējams periodā, kurā veikta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, un par šo periodu ir jānorēķinās.

Likumdevējs ir īpaši regulējis nodokļu saistību rašanos atsevišķiem pakalpojumiem (sk. PVN likuma 19.a panta 5. punktu). Saskaņā ar Art. 19.a punkts. 5 punkts 4 lit. b) PVN likuma, nodokļa pienākums rodas, izrakstot rēķinu par pakalpojumu sniegšanu:

  • telekomunikācijas;
  • punktā norādīts likuma 3. pielikuma 140.–153., 174. un 175. punktu;
  • nomas, nomas, līzinga vai līdzīgi pakalpojumi;
  • personu aizsardzība un apsardzes pakalpojumi, īpašuma uzraudzība un uzglabāšana;
  • pastāvīgie juridiskie un biroja pakalpojumi;
  • elektroenerģijas, siltuma vai dzesēšanas un cauruļvadu gāzes sadale. Izņēmums ir pakalpojumi, kuriem Art. 28b.

punktā minētajos gadījumos. 5 3. un 4. punktu, kad nodokļa maksātājs rēķinu neizsniedza vai izrakstīja novēloti, nodokļa maksāšanas pienākums rodas brīdī, kad beidzas 2011. gada 1. ceturkšņa 2. pantā noteiktie rēķina izrakstīšanas termiņi. 106 sek. 3 un 4, un gadījumā, ja šāds termiņš nav norādīts, pēc maksājuma termiņa beigām saskaņā ar Art. 19. punkts PVN likuma 7.

Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Interneta pakalpojumi – kad rodas nodokļu saistības?

Brīdis, kad nodokļu saistības rodas attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti, izmantojot internetu, ir tāds pats kā tradicionālo pakalpojumu sniegšanai. Tomēr, runājot par šādu pakalpojumu sniegšanu, bieži vien nav zināms, kad tie tika sniegti.

1. piemērs.

Sadzīves tehnikas remonta pakalpojumus nodokļu maksātājs sniedz ar interneta starpniecību. Šim nolūkam tai ir platforma, uz kuras klienti var uzdot viņam veikt pakalpojumu. Viss pasūtījums notiek nodokļu maksātāja darbnīcā. Iekārta tiek paņemta no klienta durvīm un nogādāta nodokļu maksātāja telpās, kur tā tiek salabota un pēc tam atdota īpašniekam. Turklāt, lai novērtētu klientu apmierinātību, nodokļu maksātājs klientam nosūta īpašu tiešsaistes aptauju. Aizpildīšana atbilstoši noteikumiem nozīmē pakalpojuma pieņemšanu un izbeigšanu. Vai šādā situācijā anketas aizpildīšana nosaka nodokļu saistību rašanās brīdi?

Šajā situācijā noteicošais ir konkrētais remontserviss. Aptaujas aizpildīšana vien varētu tikai pārcelt nodokļu pienākumu uz nenoteiktu laiku. Tas nozīmē, ka veikala apsekošanas nolikuma nosacījumi uzskatāmi par pretrunām akta saturam. Šie noteikumi varētu radīt situāciju, kad PVN pienākuma rašanās brīdis būtu nepareizs. Šāda veida interpretāciju apstiprina AT 2017. gada 5. aprīļa spriedums, lietas ref. I FSK 1684/15:

“Tāpēc to, vai konkrētais pakalpojums ir reāli veikts, nosaka tā būtība, vērtējot pēc objektīviem kritērijiem. Un, lai gan par tā izpildes veidu un laiku lemj civiltiesiskā līguma puses, tās nevar konstatēt, ka nodokļu saistības radušās citā laikā, nevis pakalpojuma faktiskās izpildes laikā. Tā kā pakalpojums tika definēts kā iekārtu remonts, tā veikšana nozīmē nodokļu saistības un nevar uzskatīt, ka tas ir bezjēdzīgi, ka tikai darba pieņemšana būs iekārtas remonta brīdis. Tāpat nevar jau iepriekš pieņemt, uz ko puse it kā tiecas, ka pakalpojuma sniedzējs, kamēr nav pieņēmis izdarīto, nezina, kāds ir viņa pienākums, un nezina viņam pienākošos atlīdzību.

Argumenti, ka atlīdzības galīgais apmērs nebūs zināms, kamēr nebūs zināma informācija par pakalpojuma saņēmēja veiktā darba pieņemšanu, attiecas uz pušu savstarpējo izlīguma jautājumu, jo neapstrīdams paliek fakts, ka pakalpojums tiek apmaksāts, kas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs jau no paša sākuma zina savu pakalpojumu cenu. Tas nozīmē, ka, pieņemot pieteicēja koncepciju, galu galā tiktu secināts, ka atlīdzība, nevis pakalpojuma veikšana, ietekmē nodokļu saistību izpildes laiku, kas ir ārpus likuma.

Apkopojot mūsu apsvērumus, norēķini par internetā sniegto pakalpojumu ir jānorēķinās ar PVN tāpat kā tā izpilde tradicionālā veidā.