Iegādāta tehnika uz attālinātā darba laiku - uzņēmuma un darbinieka norēķins

Pakalpojums

Koronavīrusa pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu dēļ daži no maniem darbiniekiem pārgāja uz attālinātu darbu. Lai viņi varētu augstā līmenī veikt viņiem uzticētos pienākumus, iegādājos aprīkojumu - portatīvos datorus un profesionālos biroja krēslus, kā arī biznesa telefonus, lai sazinātos ar klientiem. Apsveru arī papildu ekvivalentu samaksu, lai kompensētu darbiniekiem izmaksas par izlietoto elektroenerģiju. Vai iegādātās iekārtas uz attālinātā darba laiku darbiniekam var tikt iekļautas izmaksās un vai aprīkojuma un papildus ekvivalenta saņemšana rada ienākumus maniem darbiniekiem?

Elizabete, Glowno

 

Līdz ar Covid-19 pandēmijas apkarošanas ieilgušajiem ierobežojumiem daudzi uzņēmēji ir spiesti pārkārtot savas saimnieciskās darbības veidus. Neatkarīgi no tā, vai iegādāto aprīkojumu darbinieki izmantos mājās vai birojā, lai to atzītu par nodokļu izdevumiem, tai jāatbilst pamatnosacījumam būt saistītam ar uzņēmējdarbību.

Kad izdevumi ir nodokļu izmaksas?

Saskaņā ar Art. 22 sek. Saskaņā ar IIN likuma 1. pantu nodokļa atskaitāmie izdevumi ir izdevumi, kas veikti, lai gūtu ienākumus, saglabātu vai nodrošinātu ienākumu avotu. Turklāt šos izdevumus nevar uzskaitīt to izmaksu katalogā, kuras ir stingri izslēgtas no nodokļu izmaksām, kas ir iekļautas Art. likuma 23. pantu. Turklāt izmaksas nedrīkst būt uzņēmēja privāta rakstura izdevumi.

Likumdevējs tiesības izdevumus iekļaut nodokļu izmaksās neparedzēja atkarīgu no iekārtas lietošanas vietas, kas ir uzņēmuma mītnes vieta. Nozaru daudzveidīgā specifika daudzos gadījumos prasa darbu ārpus to telpām. Aprīkojums, kas iegādāts darbiniekam attālinātā darba veikšanai, var tikt iekļauts nodokļu izmaksās, ja tas tiek izmantots saimnieciskās darbības ietvaros, t.i., ienākumu gūšanai.

Iegādāts aprīkojums uz attālinātā darba laiku darbiniekam un ienākumiem

Saskaņā ar Art. 10 sek. IIN likuma 1. punkta 1. apakšpunktu, ienākumu avots ir dienesta attiecības, darba attiecības, tai skaitā darba kooperatīvās attiecības. Tomēr ieņēmumi no šiem avotiem ir:

  • visa veida skaidras naudas maksājumi;

  • pabalstu natūrā vai to ekvivalentu monetārā vērtība

- neatkarīgi no šo maksājumu un pabalstu finansēšanas avota. Jo īpaši tie ir:

  • pamatalgas;

  • virsstundu samaksa;

  • dažāda veida piemaksas, balvas, ekvivalenti par neizmantoto atvaļinājumu;

  • darbiniekam izmaksātie naudas pabalsti;

  • citu bezatlīdzības pabalstu vai daļēji atlīdzināto pabalstu vērtība.

Līdz ar to var apgalvot, ka aprīkojums, kas iegādāts uz attālinātā darba laiku darbiniekam, rada ienākumus no viņa puses, īpaši, ja darba devējs nodrošina darbinieku ar darba instrumentiem bez maksas.

Taču jāņem vērā, ka darbiniekam attālinātā darba laikā nodrošinātais aprīkojums joprojām ir uzņēmēja īpašums un ir tikai instruments darbu veikšanai, ko darba devējam ir pienākums nodrošināt. Turklāt darba devējs var uzlikt darbiniekam attālināto darbu un tāpēc nevar atstāt viņu bez tā veikšanai nepieciešamajiem instrumentiem. Līdz ar to iegādātais aprīkojums uz attālinātā darba laiku, kas tiek nodrošināts darbiniekam, nerada ienākumus viņa pusē.

Art.3 sek. 2020. gada 2. marta likuma par īpašiem risinājumiem, kas saistīti ar Covid-19, citu infekcijas slimību un to izraisītu ārkārtas situāciju profilaksi, profilaksi un apkarošanu, 1.
Covid-19 dēļ izsludinātā epidēmijas draudu vai epidēmijas stāvokļa laikā un 3 mēnešu laikā pēc to atcelšanas, lai cīnītos pret Covid-19, darba devējs var uzdot darbiniekam uz noteiktu laiku veikt darbu. darba līgumā noteikto, izņemot tā pastāvīgās veikšanas vietu (attālināts darbs)”.

Attālināto darbu darbiniekam var uzdot tikai tad, ja viņam ir šāda veida darbam atbilstošas ​​prasmes un tehniskās un vietējās iespējas. Iepriekš minēto nostāju apstiprina arī Valsts nodokļu informācijas direktora 2020. gada 3. decembra individuālā interpretācija, ref. 0113-KDIPT2-3.4011.725.2020.2.KS, kurā lasām:

Attālināta darba pasūtījuma gadījumā, pamatojoties uz iepriekš minēto 2020. gada 2. marta likuma noteikumiem saistībā ar regulējumu, kas izriet no 2020. gada 2. marta likuma. Šā likuma 3. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru darba devējam ir pienākums nodrošināt darbinieku ar attālinātā darba veikšanai nepieciešamajiem instrumentiem un materiāliem - no darbinieka puses saskaņā ar likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli no šī konta ienākumi netiks gūti. . Svarīgi ir tas, ka nav nozīmes instrumentu un materiālu nodrošināšanas metodei, t.i., vai tas notiek natūrā vai, izmaksājot pabalstus par darbinieka paša materiālu un instrumentu izmantošanu.". Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Izmaksu, kas radušās saistībā ar attālināto darbu, un darbinieka ienākumu atlīdzināšana

Saskaņā ar Art. 3 sek. Saskaņā ar 2020. gada 2. marta likuma par īpašiem risinājumiem, kas saistīti ar Covid-19, citu infekcijas slimību un to izraisītu ārkārtas situāciju profilaksi, apkarošanu un apkarošanu, darbinieks attālinātas darbības veikšanai drīkst izmantot uzņēmējam nepiederošus instrumentus vai materiālus. strādāt.

Lai tas būtu iespējams, ir jāievēro šādi nosacījumi gan attiecībā uz cieņu, gan aizsardzību:

  • konfidenciāla informācija;

  • citi ar likumu aizsargāti noslēpumi, tostarp komercnoslēpumi;

  • personas dati;

  • informāciju, kuras izpaušana varētu kaitēt darba devējam.

Ja darba devējs nolems izmaksāt darbiniekiem līdzvērtīgu kompensāciju par sava aprīkojuma izmantošanu kā daļu no veiktā darba vai līdzvērtīgu elektroenerģijas izmaksu segšanai, darbiniekam nebūs ar nodokli apliekamo ienākumu. Šādu nostāju apstiprināja Valsts nodokļu informācijas direktore 2020.gada 15.decembra individuālajā interpretācijā, ats.Nr. 0115-KDIT2.4011.739.2020.1.RS, kurā lasām, ka:

(...) attālinātā darba veikšanai nepieciešamos instrumentus un materiālus un attālinātā darba loģistikas atbalstu nodrošina darba devējs. Vienlaikus šis noteikums atstāj darba devējam brīvību, kā nodrošināt attālināti strādājošo darbinieku ar šī darba veikšanai nepieciešamajiem instrumentiem un materiāliem. Tāpēc šai garantijai var būt materiāla raksturs, aprīkojot darba vietu ar instrumentiem un materiāliem, kā arī izmaksājot pabalstus par paša darbinieka materiālu un instrumentu izmantošanu.

Neatkarīgi no veida, kādā darba devējs nodrošina darbiniekam attālinātā darba veikšanai nepieciešamos rīkus un materiālus, saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma noteikumiem darbinieka saņemtie pabalsti nav viņa ienākumi šī likuma izpratnē. Līdzīgi kā ekvivalents, ko maksā par palielinātu elektrības vai ūdens patēriņu, kas ir dabiskas sekas, strādājot mājās”.

Rezumējot, darbinieku attālinātā darba veikšanai iegādātās iekārtas, kā arī samaksātās ekvivalentas izmaksu atlīdzināšanai, piemēram, patērētā elektroenerģija ir tieši saistītas ar veikto darbību, tāpēc tās var uzskatīt par nodokļa atskaitāmām izmaksām. Vēl jo vairāk, mums ir tiesības atskaitīt PVN no izdevumiem par iegādāto aprīkojumu, ja Jums ir izrakstīts rēķins par to iegādi un tas tiek izmantots ar nodokli apliekamās darbības ietvaros, jo šis aprīkojums tiek uzskatīts par aprīkojumu darbinieka darba vietai.