Darbības un nodokļu saistību apturēšana

Pakalpojums

Uzņēmēji var ziņot birojam par darbības apturēšanu, ja viņi negūst gaidīto peļņu. Tie, kas nepieņem darbiniekus, var apturēt savu darbību uz laiku no viena mēneša līdz maksimāli 24 mēnešiem. Šajā periodā viņi ir atbrīvoti no lielākās daļas budžeta saistību.

Darbības apturēšana un aizliegtās darbības

Darbības apturēšanas laikā uzņēmēji nevar veikt saimniecisko darbību un tādējādi gūt no tās ieņēmumus. Svarīgi, ka viņi arī nav tiesīgi sniegt pakalpojumus uz konkrēta uzdevuma vai pasūtījuma līguma pamata, kas atbilst apturētās darbības profila tvērumam.

Turklāt nodokļu maksātāji nevar veikt uzņēmuma pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanu. Saskaņā ar Art. 22c likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli (updof) 5.punktu, pamatlīdzekļus un nemateriālos aktīvus, kas netiek izmantoti saimnieciskās darbības apturēšanas rezultātā saskaņā ar saimnieciskās darbības brīvības noteikumiem, šajā periodā nedrīkst nolietot.

Darbības apturēšana - ko uzņēmēji var darīt

Saskaņā ar Art. 14.a punkts. Saimnieciskās darbības brīvības likuma 4. pantu uzņēmēji savas darbības apturēšanas laikā var:

  • veikt visas darbības, kas nepieciešamas, lai saglabātu vai nodrošinātu ienākumu avotu,
  • pieņemt debitoru parādus vai samaksāt saistības, kas radušās pirms apturēšanas perioda,
  • pārdot savus pamatlīdzekļus, kā arī iekārtas,
  • piedalīties tiesas procesos, nodokļu un administratīvajos procesos, kas saistīti ar saimniecisko darbību, kas veikta pirms saimnieciskās darbības apturēšanas,
  • veikt visus likumā noteiktos pienākumus,
  • gūt finansiālus ienākumus, arī no darbībām, kas veiktas pirms saimnieciskās darbības apturēšanas,
  • jāpārbauda uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību, paredzētajos termiņos.

Darbības apturēšana un ZUS

Apturot darbību ar CEIDG-1 aplikācijas starpniecību, pilsētas pārvalde nosūta paziņojumu Sociālās apdrošināšanas iestādei par pagaidu dereģistrāciju.

Tādā veidā uzņēmējam nav pienākuma maksāt ZUS iemaksas no apturēšanas dienas līdz dienai pirms darbības apturēšanas dienas. Svarīgi, ka uzņēmuma īpašniekam šobrīd nav jāiesniedz nekādi norēķinu dokumenti. Tomēr lieta kļūst sarežģītāka, ja apturēšana notiek mēneša laikā. Šajā gadījumā sociālās iemaksas jāaprēķina proporcionāli uzņēmējdarbības veikšanas dienām apturēšanas mēnesī. Svarīgi, ka šis noteikums neattiecas uz veselības iemaksām, kuras būtu jāveic pilnā apmērā (veselības apdrošināšana nav jāmaksā tikai tad, ja apturēšana attiecas uz pilnu kalendāro mēnesi).

Darbības apturēšana un IIN

Saskaņā ar Art. 44 sek. 10 updof, darbības apturēšanas laikā uzņēmējam nav jāmaksā ienākuma nodokļa avansi. Tomēr jāatceras, ka tad, kad apturēšana attiecas uz pārskata gada beigām, tad jāsagatavo gala inventarizācija un gada nodokļu deklarācija.

Darbības apturēšana un PVN

Līdzīga situācija ir arī ar PVN deklarācijām. Uzņēmējam, kurš aptur savu darbību, nav pienākuma iesniegt norēķinu deklarācijas par periodiem (mēnešiem vai ceturkšņiem), kuros viņš savu darbību apturējis. Turklāt noteikumi neparedz konkrētu veidu, kā informēt nodokļu dienestu par darbības apturēšanu preču un pakalpojumu nodokļa jomā.

Svarīgs !

Šajā sakarā atbrīvojums no pienākuma iesniegt PVN norēķinu deklarācijas neattiecas uz uzņēmējiem, kuri:

  • veikt preču iegādi Kopienas iekšienē,
  • viņi importē pakalpojumus vai pērk preces.

Turklāt šis atbrīvojums neattiecas uz norēķinu periodiem, kuros darbības apturēšana neattiecās uz pilnu norēķinu periodu, kā arī norēķinu periodiem, par kuriem nodokļa maksātājam ir pienākums nokārtot nodokli par ar nodokli apliekamo darbību veikšanu (piem. pamatlīdzekļi) un par kuriem ir pienākums labot priekšnodokli.

Darbības apturēšana un nekustamā īpašuma nodoklis

Bieži vien uzņēmēji par galveno mītni izvēlas privātos dzīvokļus. Šis risinājums ļauj nodokļu izmaksās iekļaut ar telpu ekspluatāciju saistītos izdevumus (ekspluatācijai paredzētajā daļā). Šādās situācijās viņiem bieži ir jāmaksā augstāka īpašuma nodokļa likme.

Saskaņā ar finanšu ministra nostāju saimnieciskās darbības apturēšanas laikā zeme, ēkas un būves joprojām ir uzņēmēja īpašumā, līdz ar to tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli ar lielākām likmēm.

Saskaņā ar Art. 1.a punkts Likuma par vietējiem nodokļiem un nodevām 1.punkta 3.punktu ar veikto darbību saistītā zeme, ēkas un būves ir uzņēmējam vai citai saimniecisko darbību veicošai personai piederoša zeme, ēkas un būves, izņemot dzīvojamās ēkas un ar tām saistīto zemi. ēkas, kā arī zeme, kas minēta Art. 5 sek. 1 punkts 1 lit. b, ja vien nodokļu objekts nav un nevar tikt izmantots šīs darbības veikšanai tehnisku iemeslu dēļ

Rezumējot, lai piemērotu paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes, pietiek ar to, ka uzņēmējam pieder nekustamais īpašums (izņemot dzīvojamās ēkas).