Atlaišana no darba personāla dokumentācijā praksē

Apkalpošana

Atlaišana no darba ir ļoti delikāts brīdis gan darbinieka karjerā, kurš aiziet no darba, gan uzņēmuma darbībā, kuru darbinieks atstāj. Tāpēc ir tik svarīgi nodrošināt, lai darba attiecību izbeigšanas pavaddokumenti tiktu noformēti pareizi un atbilstoši Darba kodeksa prasībām. Uzzini, kādus dokumentus sagatavojam katrā līguma laušanas gadījumā un kā tos uzglabāt? Kādi ir termiņi, kad jāiesniedz paziņojums par uzteikumu vai jāiesniedz darba apliecība? Kā un kādos gadījumos var mainīt brīdinājuma termiņu? Lūdzu, izlasiet mūsu rakstu.

Personiskie faili

Darba devējam ir pienākums glabāt katra darbinieka personas lietas. Tie sastāv no četrām daļām:

  • A daļa - dokumenti, kas saistīti ar pieteikšanos darbā,
  • B daļa - dokumenti par darba gaitu,
  • C daļa - dokumenti par darba attiecību izbeigšanu,
  • D daļa - dokumenti, kas saistīti ar kārtas sodiem.

Personas lietas ir jāglabā pareizi, un darba devējs var tikt sodīts par jebkuru novirzi no normas. Turklāt uzticama darbinieka personāla dokumentācijas glabāšanas metode var būt izdevīga darba devējam Valsts darba inspekcijas pārbaudē vai tiesas sēdē starp darba devēju un darbinieku.

Šoreiz sīkāk pievērsīsimies trešajai personas lietu daļai saistībā ar darba attiecību izbeigšanu. Tāpēc tiks ņemta vērā visa dokumentācija, kas apraksta atlaišanu no darba, un tā, kas radusies pēc darbinieka aiziešanas no uzņēmuma. Mēs iekļaujam:

  • paziņojums par darba līguma izbeigšanu vai izbeigšanu,
  • izsniegtās darba apliecības kopija,
  • informāciju par darbībām, kas saistītas ar atlīdzības arestu, kas veiktas saistībā ar izskatāmo izpildu procedūru,
  • nekonkurēšanas līgumu pēc darba attiecību izbeigšanas, ja tāds ir noslēgts starp pusēm,
  • medicīniskā izziņa saistībā ar veiktajām pārbaudēm, kas izsniegta pēc darba attiecību pārtraukšanas,
  • visa korespondence, kuras tēma ir atlaišana no darba vai saistīta ar darba attiecību izbeigšanu darba devēja-darbinieka līnijā.

Paziņojums par darba līguma izbeigšanu vai izbeigšanu

Pirmais solis, lai atlaišana no darba kļūtu par faktu, ir paziņojums par darba līguma uzteikšanu vai izbeigšanu. Līguma izbeigšanas metodes ir sīki noteiktas Darba kodeksa 1. pantā. 30 1. punkts.
Darba kodeksa 30. panta 1. punkts
Darba līgums tiek izbeigts:

  1. pēc pušu vienošanās,
  2. ar vienas puses paziņojumu ar uzteikuma termiņu (darba līguma izbeigšana ar uzteikumu),
  3. ar vienas puses paziņojumu bez brīdinājuma (darba līguma izbeigšana bez brīdinājuma),
  4. ar pagājušo laiku, par kuru tas tika noslēgts.

Atlaišana pēc pušu vienošanās

Šis darba attiecību izbeigšanas veids ir ērtākais abām pusēm un var attiekties uz jebkura veida darba līgumu jebkurā laikā. Atlaišana no darba šajā kārtībā tiek veikta, iesniedzot vienas puses rakstisku deklarāciju. Formālajam nosacījumam pušu vienošanās efektivitātei jābūt abu pušu piekrišanai, vēlams, ievietojot šādu anotāciju deklarācijā blakus jūsu parakstam. Sakarā ar to, ka tas ir mierizlīguma izbeigšanas veids, pusēm ir tiesības iebilst.

Līguma izbeigšana ar brīdinājuma termiņu ar vienas puses paziņojumu

Darba devējam un darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu, iesniedzot rakstisku paziņojumu. Tā kā šī deklarācija ir vienpusējs lēmums, kura rezultātā tiek izbeigtas darba attiecības, tam nav nepieciešama abu pušu piekrišana. Uzteikumu darbiniekam nedrīkst nodot atvaļinājuma vai citas attaisnotas prombūtnes laikā. Uzteikuma termiņu papildus līguma veidam ietekmē arī tas, uz kādu laiku tas noslēgts. Svarīga ir arī prakse, ko darbinieks veic pie konkrētā darba devēja.

Darba līguma brīdinājuma termiņi

Līgums uz izmēģinājuma laiku tiek izbeigts šī perioda beigās, un pirms tā termiņa beigām to var izbeigt, paziņojot par to. Saskaņā ar Art. Darba kodeksa 34. šāda līguma paziņošanas termiņš ir:

  • 3 darba dienas, ja līgums nepārsniedz 2 nedēļas,
  • 1 nedēļa, ja līgums noslēgts uz laiku, kas ilgāks par 2 nedēļām,
  • 2 nedēļas, ja izmēģinājuma periods ir 3 mēneši.

Līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, un līgumu, kas noslēgts uz noteiktu laiku, var izbeigt ar uzteikuma termiņu saskaņā ar Art. Darba kodeksa 36. pants:

  • 2 nedēļas, ja darbinieks ir bijis nodarbināts mazāk nekā 6 mēnešus,
  • 1 mēnesis, ja darbinieks ir bijis nodarbināts vismaz 6 mēnešus,
  • 3 mēneši, ja darbinieks ir bijis nodarbināts vismaz 3 gadus.

Izbeidzot darba līgumu, darba devējam ir jānorāda iemesls

Lai atlaišana notiktu likumā noteiktajā kārtībā, darba devējam uz nenoteiktu laiku izbeidzot darba līgumu, darba devējam ir jānorāda uzteikuma iemesls. Taču jāņem vērā, ka darbiniekam šāda pienākuma nav. Darba devējam ir jāpaziņo darba vietas arodbiedrības organizācijai par nodomu lauzt uz nenoteiktu laiku nodarbināta darbinieka līgumu, pamatojot uzteikuma iemeslu. Darba vietas arodbiedrību organizācijai ir tiesības 5 dienu laikā rakstiski iesniegt iebildumu darba devējam.

Arodbiedrības neeksistē visās darba vietās. Šādā situācijā darba devējs lēmumu, kas skar atlaišanu, pieņem, konsultējoties ar darbinieku pārstāvi (ja tāds ir iecelts) vai atbildīgo par darbiniekiem uzņēmumā. Galu galā darba devējs ir tas, kurš izlemj, vai uzteikt.

Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Darba līguma uzteikuma termiņa pagarināšana

Darba devējam ir tiesības pagarināt uzteikuma termiņu, kad darbinieks ir finansiāli atbildīgs par viņam uzticēto mantu. Tad atlaišana notiek pēc uzteikuma termiņa beigām, kuru var pagarināt:

  • 2 nedēļas iepriekš - līdz 1 mēnesim,
  • līdz - 3 mēnešiem 1 mēneša brīdinājuma gadījumā.

Tāpat puses saglabā tiesības uz līguma pirmstermiņa izbeigšanu bez nepieciešamības mainīt darba līguma izbeigšanas kārtību.

Atstāt uzteikuma termiņā un doties meklēt darbu

Saskaņā ar Art. Darba likuma 1671. pantu, darba devējam ir tiesības nosūtīt darbinieku uzteikuma laikā uz nenokārtoto un kārtējo atvaļinājumu, un darbiniekam ir pienākums izmantot šādu atvaļinājumu. Par neizmantoto atvaļinājumu darbiniekam ir tiesības uz naudas ekvivalentu.

Darbiniekam, kuram ir darba līguma uzteikuma termiņš, ir tiesības uz darba meklēšanas atvaļinājumu, saglabājot tiesības uz atalgojumu šādos apmēros:

  • 2 darba dienas - divu nedēļu laikā un vienu mēnesi iepriekš,
  • 3 darba dienas - trīs mēnešu brīdinājuma termiņā, kā arī tā saīsināšanas gadījumā sakarā ar darba devēja bankrota pasludināšanu vai likvidāciju (DL 37.p.).

Atlaišana un vecums tuvu pensijas vecumam

Darbiniekam, kuram pensijas vecuma sasniegšanai ir ne vairāk kā 4 gadi, un darba laiks viņam to atļauj, ņemot vērā šo vecumu, darba devējs darba līgumu nevar uzteikt. Izņēmums ir tiesību uz pensiju vai pilnīgas darbnespējas lapas iegūšana.

Darba līguma uzteikuma termiņa saīsināšana

Uzņēmuma likvidācijas vai bankrota gadījumā darba devējs var saīsināt uzteikuma termiņu no 3 mēnešiem līdz maksimāli 1 mēnesim, tomēr jāņem vērā, ka darbiniekam ir tiesības saglabāt atalgojumu atlīdzības veidā.

Viena no pusēm izbeidz līgumu bez iepriekšēja brīdinājuma

Gan darba devējam, gan darbiniekam ir tiesības lauzt līgumu šādā veidā. To izmanto īpašos gadījumos, kad noteikumus nopietni pārkāpj kāda no pusēm.

Darba devējs var nodot tā saukto disciplinārsodu (saskaņā ar DK 52.pantu), proti, uzteikt līgumu bez brīdinājuma darbinieka vainas dēļ, ja darbinieks nopietni pārkāpis darbinieka tiesības un pienākumus. šādā veidā notikusi tādas darbības izdarīšana, kas kavē turpmāku nodarbinātību, kas savukārt dod pamatu atlaišanai.

Ir arī apstākļi, kad darba devējs var uzteikt darba līgumu bez brīdinājuma, bet ne darbinieka vainas dēļ. Šādi gadījumi ietver darbinieka ilgāku prombūtni no darba, ko izraisa:

  • darbnespēja slimības dēļ, kas ilgst vairāk nekā 3 mēnešus (darbiniekam, kas nodarbināts mazāk par 6 mēnešiem),
  • darbnespēja slimības dēļ, kas ilgst ilgāk par kopējo atlīdzības un pabalsta saņemšanas periodu uz šī konta un rehabilitācijas pabalsta saņemšanas pirmos 3 mēnešus (darbiniekam, kas nodarbināts ilgāk par 6 mēnešiem vai darba nespējai nelaimes gadījuma dēļ darbā vai arodslimība),
  • attaisnota prombūtne no darba citu iemeslu dēļ, kas ilgst ilgāk par mēnesi.

Minētajam noteikumam ir daži izņēmumi, piemēram, bez brīdinājuma darba attiecības nav iespējams izbeigt darbinieka vainas dēļ, viņa prombūtnes laikā slima bērna kopšanas dēļ.

Darba devējam ir pienākums ievērot darbinieka cieņu un citas personiskās tiesības. Pretējā gadījumā darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu bez iepriekšēja brīdinājuma darba devēja vainas dēļ, kā tas paredzēts Art. Darba kodeksa 55. Kā nopietns darba devēja pienākumu pārkāpums ir darba aizsardzības principu neievērošana, atlīdzības par darbu neizmaksāšana laikā un atvaļinājuma nepiešķiršana darbiniekam.

Turklāt saskaņā ar Art. Darba kodeksa 55. panta 1. punktu darbinieks var uzteikt līgumu bez brīdinājuma, ja tiek izsniegta medicīniskā izziņa, kurā norādīta veiktā darba kaitīgā ietekme uz darbinieka veselību, un darba devējs nenodod darbinieku darba devējam likumā noteiktajā termiņā. lēmumu par citu darbu, kas atbilst viņa veselības stāvoklim un profesionālajai kvalifikācijai.

Darbiniekam ir pienākums iesniegt darba devējam rakstisku lūgumu izbeigt līgumu darba devēja vainas dēļ. Svarīgi, ka darbinieks saglabā tiesības uz atlīdzību par uzteikuma termiņu, kas uz viņu attiektos saskaņā ar Darba kodeksa noteikumiem.

Atlaišana no darba līdz darba līguma beigām

Darba līgums tiek izbeigts pēc likuma šādos gadījumos:

  • darbinieka nāve,
  • darba devēja nāve,
  • darbinieka prombūtne ilgāk par 3 mēnešiem aresta dēļ.

Turklāt darba attiecības izbeidzas, kad darbinieks pēc 7 dienām no bezalgas atvaļinājuma, kurā darbinieks uzturējās pēc izvēles, beigām neierodas darbā, ja vien viņa prombūtne nav attaisnota.

Darba devēja-darbinieka pienākumi pēc darba attiecību pārtraukšanas

Izbeidzot darba attiecības, darba devējam ir jārēķinās ar darbinieku par pārskata periodu avansā un jāizmaksā viņam pienākošā atlīdzība, ņemot vērā visus pabalstus, ja viņam, protams, tas pienākas. Atlaišanai no darba ir jāsamaksā arī naudas ekvivalents par neizmantoto atvaļinājumu.

Darbinieka nāves gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt visas mantiskās tiesības, tostarp atlīdzību vai līdzvērtīgu atvaļinājumu, laulātajam vai citai personai, kura atbilst mantojuma likuma nosacījumiem.

Līdzīgi ir ar darbinieka norēķināšanos ar darba devēju. Darbiniekam, kuram darba attiecību izbeigšanas dienā ir parādi darba devējam, tie ir jānokārto. Darbinieka parādā ietilpst: aizdevums no uzņēmuma sociālo pabalstu fonda, bet arī darba aprīkojums, apģērbs un apavi. Ja darbinieks darba devējam laikus nesamaksā, darbinieks var izsaukt viņu uz izlīgumu, bet nevar automātiski ieturēt no algas, atvaļinājuma pabalstu vai atlaišanas pabalstu.

Sāciet bezmaksas 30 dienu izmēģinājuma periodu bez jebkādām prasībām!

Atlaišanas un nodarbinātības apliecība

Darba devējam ir pienākums darba attiecību izbeigšanas dienā nekavējoties iesniegt darbiniekam vai pilnvarotai personai rakstveida darba apliecību. Īpašas problēmas var rasties, ja līdz darba attiecību izbeigšanas dienai darbinieks ir atbrīvots no pienākuma veikt darbu un tāpēc neierodas darba vietā. Papildu grūtības var būt telefonsakaru trūkums ar darbinieku vai situācija, kad viņš dzīvo citā pilsētā. Tāpēc noteikumi paredz īpašu darba apliecības nodošanas formu tajos gadījumos, kad to nav iespējams izsniegt darbiniekam vai pilnvarotajam darbiniekam. Šādā situācijā darba devējam ir pienākums 7 dienu laikā no darba apliecības izsniegšanas dienas nosūtīt apliecību pa pastu pašam darbiniekam vai viņa pilnvarotai personai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Darbinieka nāves gadījumā iesniegumu par darba apliecību var iesniegt mirušā ģimenes loceklis vai mantinieks.

Pareizi izsniegtā darba sertifikātā jāiekļauj šāda informācija:

  • izdošanas datums,
  • personas pamatdati,
  • precīzi noteikts nodarbinātības ilgums, no kura līdz kuram laikam,
  • darba veids,
  • darba stundas,
  • pozīcija,
  • līguma vai darba attiecību izbeigšanas kārtību un tiesisko pamatu,
  • piešķirtā atvaļinājuma atvaļinājuma dienu skaitu un par neizmantoto atvaļinājumu apmaksātā ekvivalenta dienu skaitu (informācija par kārtējo gadu),
  • bezalgas un bērna kopšanas, bērna kopšanas un paternitātes atvaļinājuma dienu skaits,
  • no darba brīvo dienu skaits saskaņā ar Art. Darba kodeksa 188.
  • darba nespējas dienu skaits, kas radušās darbinieka slimības dēļ (pabalsta ar medicīnisko atvaļinājumu ZUS ZLA), par ko darbinieks saņēma atlīdzību kalendārajā gadā, kurā darba attiecības izbeigušās saskaņā ar Art. Darba kodeksa 92.
  • dienu skaits, par kurām darbiniekam pienākas kompensācija saistībā ar darba līguma uzteikuma termiņa saīsināšanu atbilstoši Art. Darba kodeksa 361. panta 1. punkts,
  • militārā dienesta laiks vai tā aizstājējformas,
  • no iemaksām neatkarīgs periods nodarbinātības periodā,
  • informācija par tiesu izpildītāja arestu.

Turklāt pēc darbinieka pieprasījuma darba apliecībā būtu jāsniedz arī informācija par atalgojuma apmēru un sastāvdaļām un iegūto kvalifikāciju.

Par iespēju vērsties Darba tiesā darbinieks jāinformē 14 dienu laikā no izziņas un tās labojuma saņemšanas dienas.

Sakarā ar darbinieku lietu glabāšanas termiņa saīsināšanu darba devējam kopā ar darba apliecību darbiniekam jāiesniedz dokuments ar trīs papildu informāciju:

  1. darbinieka dokumentācijas glabāšanas laiks,
  2. darbinieka spēja savākt darbinieku dokumentāciju līdz tā kalendārā mēneša beigām, kas seko darbinieka dokumentācijas glabāšanas termiņa beigām,
  3. darbinieka dokumentācijas iznīcināšana, ja tā netiek savākta noteiktajā termiņā,

Turklāt darba devējam ir jānodrošina, ka bijušais darbinieks tiek izrakstīts 7 dienu laikā pēc darba attiecību izbeigšanas ar ZUS, ZUS ZWUA veidlapā un par viņa ģimenes locekļiem ZUS ZCNA veidlapā (ja par tādiem tika ziņots iepriekš). Personas lietām var pievienot apliecinātus dokumentus, lai gan noteikumi šādu pienākumu neparedz.

Gada laikā darba devējam IIN-11 dokuments ir jāizsniedz tikai pēc darbinieka rakstiska pieprasījuma 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja viņš nesaņems šādu norādījumu, viņam dokuments būs jānodod bijušajam darbiniekam ne vēlāk kā nākamā gada februāra beigās saskaņā ar Art. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 39.